ZZ.lv ARHĪVS

Piena nozare pieprasa «force majore» apstākļus

zz.lv

2014. gada 9. septembris 09:15

175
Piena nozare pieprasa «force majore» apstākļus

8. septembrī piensaimnieku pārstāvji tikās ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai apspriestu kritisko situāciju piena nozarē Latvijā, kā arī 5. septembrī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdē Briselē pieņemtos lēmumus par nepieciešamo atbalstu ES lauksaimniecības nozarei pēc Krievijas sankciju ieviešanas. 

Lauksaimnieku organizācijas iesniedza ministrijai konkrētas prasības, kuras tikšanās reizē tika izdiskutētas un rasti kompromisi iespējamajiem risinājumiem. Lauksaimnieki uzsvēra, ka Latvijā jānosaka force majore apstākļi piensaimniecības nozarē. 

Piensaimnieki pieprasa nekavējoties no Eiropas Savienības Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 EUR uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī – tika solīts, ka šī prasība tiks iesniegta ES un izskatīta nākamajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. 

Lauksaimnieki prasīja, lai turpmākajos gados saglabātu pārejas posma valsts atbalstu (PPVA) pilnā apjomā 2015. gadā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nostādnes. ZM ir aprēķinājusi, ka PPVA 2015.gadā Latvijai nepieciešams izmaksāt 72 miljonus eiro, taču sarunās ar premjerministri kopā ar lauksaimnieku organizācijām tikšanās laikā vienojās par iespējamo kompromisu – 50 miljonu eiro izmaksu.
Par prasību saimniecībām, kurām šogad būs jāpārstāj realizēt kūtsmēslu krātuvju projektus, paredzot iespēju tos īstenot jaunajā programmēšanas periodā, ministrs informēja, ka prasība ir iesniegta ES institūcijām un saimniecības tos varēs realizēt 3 gadu periodā. 

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs izteicās šādi: „Šajā kritiskajā situācijā ceram, ka piena pārstrādes uzņēmumi būs solidāri pret piena ražotājiem un ievēros norēķināšanās kārtību ar saimniecībām, lai saimniecības spētu arī tālāk norēķināties par uzņemtajām ikmēneša saistībām.”

Sarunu efektivitāti komentē Z/S „Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga: „Kā zemniece neesmu apmierināta ar panāktajiem rezultātiem sarunās. Kā Latvijas Piena ražotāju asociācijas pārstāvei cerību atstāj ministra dotie solījumi par prasībām no ES Krīzes fonda un mūsu valdības. Piešķirtie 6 miljoni septembra un oktobra mēnesī būtiski neuzlabo kritiski iztrūkstošo naudas plūsmu saimniecībās, kas novedīs pie kritiskas situācijas oktobra otrajā pusē.”

Bažas pauda arī LOSP piena grupas vadītāja Z/S „Dimanti” vadītāja Sandra Stricka: „ Piena nozares pārstāvji ir neizpratnē par Eiropas Savienības komisāra Andra Piebalga neizdarības rezultātu saistībā ar to, ka pārtikas palīdzības pakās, kas tiek piegādātas Āfrikas trūkumcietējiem, tiek sūtīta citu lielo ES koncernu kā "Danone" un "Nestle" produkcija. Kāpēc nespējam panākt, ka arī Latvijas piena produkti tiek ietverti šajās palīdzības pakās?" Tāpat lauksaimnieki aicināja ministru, lai lielajiem uzņēmumiem subsīdijas tiktu izmaksātas tikai tādā gadījumā, ja uzņēmums nav izmaksājis dividendes.

Jānis Ločmelis, Z/S „Mazdzērvītes”: „Šī krīze nav radusies saimniecību nesaimnieciskas darbības rezultātā, bet gan politisku lēmumu rezultātā. Ceram, ka ES rīkosies solidāri, un saimniecībām tiks segti zaudējumi.”

Inga Ķiršakmene, Z/S „Laņģi”: „Par savām kļūdām mēs katrs maksājam, bet šajā situācijā neviena no saimniecībām nav vainīga. Ceram, ka atbildīgās institūcijas šo situāciju atrisinās, jo lauksaimniekiem nav jācieš politisku lēmumu rezultātā.”

Juris Bērziņš, Z/S „Kalna Tomēni”: „Sarunas vajadzētu turpināt ar piena pārstrādes uzņēmumiem, jo šajā situācijā izskatās, ka pārstrādes uzņēmumi vēlas uz situācijas rēķina iegūt labumu sev. Piena iepirkuma cena varētu nokrist par 1–2 eiro centiem par piena litru, bet ne 10 eiro centiem. Esam neizpratnē par šādu krasu iepirkuma cenas kritumu, ja Polijā vidējā iepirkuma cena joprojām ir 37 eirocenti. Latvijā iepirkuma cena jau krīt no aprīļa mēneša un tagad jau sasniegusi 17–30 eiro centus par litru.”

Jānis Grasbergs, Z/S „Zilūži”: „Situācija ir jārisina savlaicīgi, lai nesagaidītu 1000 strādnieku atlaišanu un saimniecību bankrotus. Jo valsts līmenī jāsaprot, ko tas prasīs no valsts budžeta pabalstu veidā. Tagad vēl situācija saimniecībās nav sasniegusi maksimālo lejupslīdi, bet par septembra mēnesi vēl maksājumi sekos, līdz ar to reālo situāciju piena saimniecības vēl tikai izjutīs.”