ZZ.lv ARHĪVS

1.ģimnāzijā ar Daini Īvānu atceras ceļu uz brīvību

Lāsma Antoneviča

2010. gada 5. maijs 16:20

968
1.ģimnāzijā ar Daini Īvānu atceras ceļu uz brīvību

«Tie bija iedvesmas pilni gadi, kurus pavadīja dziesmas un cilvēku pulcēšanās. Taču īstenībā gājām kā pa naža asmeni, kas varēja pārvērsties īstā asins pirtī, jo padomju armija, čeka, specdienesti – viņi visi te bija. Vajadzēja ārkārtīgi lielu drosmi un tautas spītu, lai atgūtu neatkarību,» trešdien tiekoties ar Jelgavas 1.ģimnāzijas audzēkņiem un 20 gadu senās fotogrāfijās atceroties ceļu uz brīvību, sacīja bijušais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Savdabīgā jaunāko laiku vēstures stundā, kas 1.ģimnāzijā tika sarīkota, godinot valsts neatkarības divdesmitgadi, bijušais atmodas laika līderis kopā ar skolēniem, ne vien hronoloģiski atcerējās notikumus ap un par 4.maiju, bet arī mēģināja rast skaidrojumu, kā toreiz ar kailām rokām un gara spēku vien izdevās nostāvēt pret totalitārā režīma draudiem.«Tas bija pāri laikam stāvošs spēks, kas deva fantastiku enerģiju,» atzīst D.Īvāns, kura emocionālo stāstījumu tikšanās reizē papildināja Ilmāra Znotiņa fiksētie vēsturiskie fotomirkļi. Tajos atklājās gan deputātu norūpējušās sejas bažās, vai pietiks balsu neatkarības deklarācijas pasludināšanai, gan tautas noskaņojums atgūt brīvību, patriekt padomju armiju un pašiem kļūt saimniekiem savā zemē, gan vienotībā sadotās rokas, «v» formā paceltie pirksti un prieka asaras, ko iestudēt un atkārtot nav iespējams.«Neskatoties uz šā brīža grūtībām, tomēr esmu laimīgs, ka šis mirklis – neatkarības atgūšana – ir piedzīvots. Nekas mūs vairs neapdraud, izņemot mūs pašus. Brīvības nasta ir salda, bet arī briesmīgi smaga. Pašiem jādomā, kā to nest,» D.Īvāns sacīja jauniešiem, minot, ka jāpaiet vēl aptuveni 20 gadiem, lai tauta beidzot varētu īstenot savu brīvību.«Iepriekš par neatkarības atgūšanas notikumiem biju redzējis filmu, kur atklājās protests. Šajā tikšanās reizē varēja vairāk uzzināt tā laika politiku, ka man radīja cieņu pret Tautas fronti. Uzzināju daudz jauna par cilvēkiem, kas tur darbojās. Salīdzinot ar to laiku, mums pietrūkst patriotisma. Domāju, vajadzētu vairāk atcerēties šos notikumus,» vērtē 1.ģimnāzijas 11.klases audzēknis Kristaps Aivars.