«Metāla spēles» sestdien Raiņa parkā kuplinās arī Juris Kaukulis un «Dzelzs Vilks»

2014. gada 3. septembris 20:35

402

«Metāla spēles» sestdien Raiņa parkā kuplinās arī Juris Kaukulis un «Dzelzs Vilks»

Norunātā tikšanās vieta ar grupas «Dzelzs Vilks» un un nu jau arī «Dzelzs Vilka Jauno Jāņu orķestra» radītāju un vadītāju Juri Kaukuli – Latvijas Leļļu teātris – pārsteidza tikai pirmajā brīdī, galu galā savā līdzšinējā un arī pašreizējā radošajā darbībā mūziķis saistīts ar dažādām teatrālām izpausmēm visai bieži un cieši. Turklāt ne tikai kā mūzikas autors vai izpildītājs, jo ir reizes, kad uz skatuves jāpavada gandrīz vai visa izrāde. «Aktieris gan es neesmu,» J.Kaukulis uzsver visai strikti, «šajā nozarē man vēl daudz būtu jāaug.»

– Vai izraudzītā sastapšanās vieta nozīmē, ka top kas jauns Leļļu teātrim?
Šoreiz atnācu tikai sakārtot dažas lietas saistībā ar «Maksu un Moricu», kas Leļļu teātrī tiek izrādīts kopš šā gada marta. Režisors un šoreiz arī dramatizētājs (abi delveri atšķirībā no daudzu iepriekšējiem priekšstatiem šajā iestudējumā kļuvuši nedaudz prātīgāki un arī pieaugušāki) Edgars Kaufelds mani uzaicināja uzrakstīt mūziku. Tā kā piedāvājums šķita saistošs, labprāt piekritu. Īpatnība ir tā, ka, lai realizētu manu muzikālo ieceri, Maksim un Moricam (Artūram Putniņam un Daumantam Švampem) pusotra mēneša laikā nācās iemācīties spēlēt ģitāru, kas pats par sevi ir ievērības cienīgs fakts. Tagad, kad beidzas vasaras brīvdienas, iemaņas nedaudz jāatjauno – nākamā «Maksa un Morica» izrāde paredzēta 19. septembrī.

Šī ir pirmā reize, kad sadarbojos ar Leļļu teātri, turklāt muzikālo materiālu faktiski gatavoju viens pats, pat bez sava pastāvīgā kolēģa Kaspara Tobja vai kāda cita no «Dzelzs Vilka» puišiem.

– Sadistisku elementu pilnas ir daudzas pasakas, laikam bērniem nepieciešams izjust savu dozu šausmu. Bet Vilhelma Buša komiksi, tai skaitā «Makss un Morics», man šķiet tādi pilnīgi sadistiski «gabali» – galvenos varoņus beigās, ja nemaldos, samaļ dzirnavās. Nu ir viņi palaidņi, bet vai pelnījuši tādu galu...
Es to uztveru nedaudz citādi – izrādes varoņi savā veidā cīnās ar to, kas viņus neapmierina pastāvošajā iekārtā. Makss un Morics nav tikai palaidņi, bet spuraini jaunekļi, kam apnikusi apkārt valdošā mietpilsonība, un ar saviem nedarbiem viņi cenšas izkustināt sabiedrību no apkārt valdošā sastinguma.

– Izrādē «Makss un Morics» esi, kā pats teici, vienīgais un galvenais (pa mūzikas līniju, protams). Vai nemulsina tas, ka sestdien Jelgavas «Metāla spēlēs» tev diez vai būs pati galvenā loma?
«Dzelzs Vilks» un metāls – tā taču ir tik dabiska savienība. Cik atceros, esam jau līdzīgā pasākumā piedalījušies. Jelgava vispār man šķiet interesanta pilsēta – gan ar saviem ledus, gan smilšu skulptūru festivāliem, tagad «Metāla spēles», esam viesojušies arī jūsu Roka skolā. Nevaru uzreiz pateikt, cik reižu un tieši kur, bet Jelgavā «Dzelzs Vilks» noteikti ir uzstājies un atmiņas ir visnotaļ pozitīvas.

– Jautājums dažam lasītājam šķitīs muļķīgs, tomēr izlūgšos nelielu atskatu «Dzelzs Vilka» vēsturē. Ja es visai labi atceros, kā tapa, piemēram, «Pērkons», tad ar jums ir nedaudz citādi. Jūt tomēr to vecuma starpību.
Vairāku cilvēku kopums ar saskanīgu muzikālu un ne tikai muzikālu domāšanu nolemj, ka varētu mēģināt ko kopīgi radīt, un tad arī mēģina. Daži no šiem mēģinājumiem ir veiksmīgi, vismaz es tā uzskatu par «Dzelzs Vilku».

Sākām Mālpilī un kopā muzicējam jau mazliet vairāk nekā divdesmit gadu. Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Mārcis Judzis un Kārlis Alviķis (agrāk arī Armands Butkevičs un Valērijs Cīrulis). Esam saņēmuši sešas Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas. Skaitāmies viena no pieprasītākajām koncertgrupām Latvijā, esam uzstājušies arī Krievijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā. «Dzelzs Vilks» raksta smagu, melodisku rokmūziku, tomēr nebaidās arī no eksperimentiem.

– Kāpēc «Dzelzs Vilks»? Patīk dzelzs vai patīk vilki?
Gan, gan. Sākumā varbūt daudzi ķiķināja, jo pārāk saskatāmas bija asociācijas ar «Iron Maiden», un tā tiešām bija viena no mūsu kulta grupām. Un dzelzs ir arī «Latvijas dzelzceļš», ko agrāk tik daudz nācās izmantot.

Esam arī pelēkā vilka patroni Dabas muzejā, atbalstām to populāciju Latvijā, vilkus nešaujam un vilku ādās neģērbjamies. Tā ka nosaukums sanācis lielisks, faktiski tas jau sācis darboties kā vārds un kā uzvārds.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 4. septembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

«Metāla spēles» sestdien Raiņa parkā kuplinās arī Juris Kaukulis un «Dzelzs Vilks»

Kategorijas