Pie draugiem skotu majestātiskajās pilsētās un gleznainajos pakalnos
Uzzinot par iespēju Skotijā apciemot draugus, kuri jau daudzus gadus dažādi centušies palīdzēt brāļu draudzei un vietējai sabiedrībai Platonē, pirmā mirkļa sajūtas ir gluži kā apmaldījušās miglā. Apziņā uzplaiksnī ekrānos redzētais dabas skaistums, brīdinājumi par nepastāvīgajiem laikapstākļiem un stāsti par skotu nesteidzīgo dzīvi. Taču tikai, kad «Ryanair» lidmašīna mīksti nolaižas naksnīgajā Prestvikas lidostā aptuveni pusstundas braucienā no mūsu galamērķa Glāzgovas, ieslēdzas īstās filmas ieraksta poga, kas atstās neizdzēšamus iespaidus un emocijas un noteikti iemetīs āķi lūpā atgriezties vēl.
Cīņai par neatkarību pietrūkst jaudas
Apvienotās Karalistes trešā, bet Skotijas lielākā pilsēta augusta vidū mūs sagaida ar lietu, vēju un vājiem padsmit grādiem plusā, kas vēlāk Alī un Dženai – jaunam pārim, pie kura laipni paliekam, – liek ieslēgt dzīvokļa apkuri. Tomēr tas mūs neattur doties baudīt apkārtni, jo apzināmies, ka laika (četras ceļojuma dienas) ir gauži maz, lai gūtu dziļu priekšstatu par Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras ieskauto un teju 800 salām bagāto zemi, kuras Aberdīnu dēvē par Eiropas naftas galvaspilsētu, kuras ainavu rotā neskaitāmas senas pilis un citas majestātiskas arhitektoniskas pērles un kura izlolojusi tādus ievērojamus vārdus kultūrā kā, piemēram, rakstnieks sers Valters Skots (1771– 1832), kam par godu un pateicību Edingurgā uzcelta 60 metru augsta statuja, kas vairāk atgādina dievnamu.
Pamatīgums Skotijā manāms ik uz soļa. Iespējams, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc šī zeme, kas vairāk nekā 300 gadu ietilpst Lielbritānijā, nonākusi līdz 18. septembra neatkarības referendumam. Tomēr sarunā ar vietējiem atklājas, ka tas ir vairāk emocionāls pieteikums, jo ir pārāk daudz nezināmā, kāda varētu izvērsties dzīve pašiem savā jau līdz šim sakārtotajā un pārticīgajā valstī. Pietrūks arī šādiem procesiem raksturīgo «piedzimšanas sāpju», par ko skotu draugiem liek aizdomāties mūsu stāsti par Latvijas izraušanos no Padomju Savienības – par «Baltijas ceļu», milzīgajiem mītiņiem, kuros cilvēki kā jūra, janvāra barikādēm, cukura un ziepju taloniem un citiem neskaitāmajiem deficītiem. Tā vietā Skotijā biežāk manāmi viņu zilie ar baltu pārkrustotie karogi un atsevišķas grupiņas, kas aicina teikt «jā!».
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 4. septembra, «Zemgales Ziņās». Foto no autora albuma
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”