Tuvi, tāli kaimiņi – Bukaišu pagasts

2014. gada 1. septembris 20:32

2006

Pakāpeniski īstenojot dažādus projektus, Bukaišu pagasta centrā top melnā stārķa parks. Tieši stārķis izvēlēts par pagasta simbolu, jo tā teritorijā iestiepjas dabas liegums «Ukru gārša», kurā ir fiksētas divas šā putna ligzdas. «Pirms dažiem gadiem domājām, kas varētu būt tāds, ar ko pie mums piesaistīt cilvēku uzmanību, un izvēlējāmies melno stārķi,» stāsta Tērvetes novada Bukaišu pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Latiša.

Lieguma teritorija īpaši atzīmējama kā mazā ērgļa, melnā stārķa, vairāku dzeņu sugu un citu aizsargājamu putnu ligzdošanas vieta. Te vērojama biotopu daudzveidība, ozolu audzes, kā arī relatīvi neskarta daba.

Iesaistoties arī vietējiem iedzīvotājiem, izvēlētajā vietā nolīdzināta zeme, izveidotas dobes, izvietoti soliņi un pašlaik tiek gatavoti materiāli par melno stārķi, kas parkā tiks izvietoti informatīvajā stendā.

Vajag tikai darīt

«Visiem ir lielas iespējas, vajag tikai darīt,» saka pārvaldes vadītāja un stāsta, ka Bukaišos cenšas iegūt līdzekļus, pretendējot uz dažādiem ES finansētiem projektiem. Arī no savas Tērvetes novada pašvaldības nemaz nejūtoties apdalīti. «Mēs novadā esam mazākais pagasts, bet nevarētu teikt, ka tāpēc mums piešķirtu mazāk līdzekļu. Iespēju robežās vienmēr tiekam atbalstīti,» atzīst S.Latiša.

Pagastā dzīvo salīdzinoši nedaudz iedzīvotāju – pēc reģistrētajiem datiem, gandrīz astoņi simti, tomēr esot mazāk. Pirms dažiem gadiem īpaši justs, ka cilvēku kļūst mazāk, sevišķi jaunie devās prom. Tagad iedzīvotāju skaits ir līdzsvarojies un vairs pārāk nesamazinās. Pat daži jauni cilvēki atgriezušies uz dzīvi pagastā – gan no ārzemēm, kur bija devušies peļņā, gan dažādu skolu absolventi.

Kā jau Zemgalē, lielākoties Bukaišos dzīvo lauksaimnieki. Pagastā reģistrētas 74 zemnieku saimniecības, no kurām strādā 58. Sešpadsmit saimniecības zemi ir iznomājušas.

Pārvaldes vadītāja lepojas, ka pagastā darbojas teātra pulciņš, vizuālās mākslas un deju studijas, ziemas periodā notiek apmācības rokdarbos, ko labprāt apmeklē pagasta iedzīvotājas. «Mūsu pagasts ir nomalē, un laukos ģimenēm ne vienmēr ir iespējas izbraukāt uz novadu centriem, lai bērni varētu apmeklēt pulciņus, tāpēc cenšamies piedāvāt izvēli uz vietas. Labi, ka novada pašvaldība apmaksā pulciņu vadītāju darbu,» stāsta S.Latiša.

Māja Herbertam Cukuram

Bukaišos lepojas arī ar to, ka pagastā savulaik dzīvojis konstruktors, lidotājs un žurnālists Herberts Cukurs (1900–1965), kurš pazīstams ar lidojumiem vienatnē pāri kontinentiem un arī ar lidmašīnu projektēšanu un konstruēšanu. H.Cukurs savu ceļu aviācijā sāka, 23 gadu vecumā uzbūvējot pirmo lidmašīnu. Slavu viņš ieguva, par spīti nolietotā «Renault» dzinēja radītajām problēmām, 1933. gada novembrī sasniedzot Gambiju, bet Latvijā atgriežoties 1934. gada maijā.

Pēc lidojuma uz Gambiju 1935. gadā H.Cukurs saņēma Bukaišu pagasta Lidoņus. Šī ēka ar nelielu zemes platību viņam tika piešķirta kā balva. Tagad tajā izvietots Bukaišu pagasta tautas nams, kurā izveidota arī piemiņas istaba H.Cukuram. Pagastā mēdz viesoties viņa dēls, kurš arī iedevis materiālus, kas stāsta par tēva gaitām un apskatei izlikti piemiņas istabā. Aplūkojama arī 1934. gadā izdotā H.Cukura grāmata «Mans lidojums uz Gambiju».

No firsta Līvena līdz Suvorova saimniecībai

Pirmo reizi vēstures avotos Bukaiši minēti 1605. gadā. 1795. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II atdāvināja Bukaišu un Mežmuižas muižas ar piegulošajām zemēm Oto fon der Hovenam, savukārt 19. gadsimta sākumā Bukaiši nonāca firstu Līvenu īpašumā. Viņi izbūvēja plašu muižas centru ar dīķiem un apstādījumiem, tika uzcelta lepna muižas pils, kuru gan 1905. gada nemieru laikā nodedzināja. Ķieģeļus no pils drupām apkārtējie zemnieki vēlāk izmantoja savu māju celtniecībai.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 2. septembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga

ZZ.lv ARHĪVS

Tuvi, tāli kaimiņi – Bukaišu pagasts

Kategorijas