Tuvi, tāli kaimiņi – Svitenes pagasts
Platības ziņā Svitenes pagasts ir mazākais Rundāles novadā. Pēc oficiālajiem datiem, tajā mīt 906 iedzīvotāji. Pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Liepa gan teic, ka, visticamāk, cilvēku ir mazāk. Šāds iedzīvotāju skaits, lai gan laika gaitā piedzīvojis svārstības, esot Svitenes pagastam raksturīgs jau izsenis. Svitenes tautas nama un Rundāles novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Sandra Kerēvica zina stāstīt, ka, pēc vēstures datiem, 1811. gadā šeit dzīvojuši 915 cilvēki.
Tāpat kā citos Latvijas pagastos, arī no Svitenes visvairāk prom dodas tieši gados jaunākie iedzīvotāji.
Pagasts izvietojies Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. Tā ziemeļu robeža ir valsts autoceļš Annenieki–Dobele–Eleja–Bauska–Jaunjelgava jeb «Zemgales josta». Attālums līdz rajona centram Bauskai – 22 kilometri.
Pagastā atrodas Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienība Svitenes skola, tautas nams, bibliotēka, doktorāts, pasta nodaļa. Pagastā ir arī 17. gadsimtā celtā luterāņu baznīca un 19. gadsimtā celtā Svitenes muižas ēka.
Gadu gadiem problēmas ar ceļu
Par lielāko problēmu pagasta pārvaldes darbinieki uzskata asfaltēta ceļa trūkumu pagastā, kas kavējot pagasta attīstību jau gadiem. Diemžēl Svitene atrodas salīdzinoši nomalē un ceļa asfaltēšana nav primārais mērķis. Svitenes pensionāru biedrības «Sudrabupe» vadītāja Velta Kočajeva atzīst: «Attālums līdz novada centram jau nav ļoti liels – daži kilometri, bet tos normāli izbraukāt var tikai tie, kam ir savs transports. Ja man jābrauc kārtot kādus dokumentus ar autobusu, tas nozīmē visu dienu sēdēt un gaidīt transportu, lai tiktu atpakaļ.»
«Taču arī tie, kam ir personīgās automašīnas, nav pārāk priecīgi par ceļu stāvokli. Protams, viņi tiek ātrāk, kur nepieciešams, bet laimīgi jau tāpat nav, ka jābojā mašīnas,» pievienojas Svitenes skolas vadītāja Gunta Novika. Viņa piebilst, ka citu pagastu centros novadā gan ir asfaltēti ceļi. Vislielākās problēmas esot tieši pavasaros un rudeņos. Pagasta pārvaldes darbinieki atceras, ka skanējis deputātu solījums Svitenes pagastā ceļu salabot ne ātrāk kā 2014. gadā, līdz ar to ir vājas cerības, ka tagad tas laiks varbūt pienācis.
«Ceļu sliktais stāvoklis ietekmē faktiski visas jomas. Tas skar, piemēram, uzņēmējdarbību, kas nevar attīstīties, ja pagastā ir tik slikti ceļi. Nevar pagarināt tūrisma maršrutus, jo cilvēkiem nav iespējams ērti nokļūt līdz objektiem. Tāpat nevar organizēt lielus kultūras pasākumus, jo pa mūsu ceļiem nevaram uzņemt lielākas tautas masas,» secina S.Kerēvica.
Pārvaldes vadītājs piebilst, ka par slikto ceļu stāvokli īpaši sūdzas uzņēmēji un saimniecību īpašnieki, jo pa tiem ir grūti pircējiem nogādāt preces un saražoto produkciju.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 26. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”