Otro pasaules kara upuru atceres dienu pieminot
Miers tiem, kas kaujās uzvarētiLepnās galvas atkal lejup sver!Miers, lai tiem, kas tik daudz cerējušiUn kam laime tomēr nepieder.(L.Breikšs)Ir vēls 9.maija vakars, kura klusumu pārrauj artilērijas apšaudei līdzīga dārdoņa. Liekas, ka tūlīt sekos mežonīgie bļāvieni; «Urrā, za Staļina, za roģinu. Urrā!» Bet stiklu trīsas logos ir tikai senas atmiņas un māns. Pāri naksnīgajai Jelgavai gaisā uzvijas krāšņu raķešu virknes, un Latvijas radio informē, ka «Uzvaras dienas» svinībās Rīgā pie pieczvaigžņu pieminekļa piedalījušies ap 20 000 dalībnieku.Polijas delegācija nolikusi ziedus Polijas tautas traģēdijas vietā Katiņā. Krievijā grandiozā mērogā visās pilsētās un pat sādžās atzīmētas vienas no abām Otrajā pasaules karā traģēdiju izraisītājām - PSRS nodevību pret savu un citām pasaules tautām, Austrumeiropas un Baltijas valstu okupāciju.Mums, visiem Latvijas iedzīvotājiem sava Katiņa ir visa Latvija ar Baigo gadu, Liteni, neskaitāmiem deportētajiem, nobendētajiem varas upuriem, bēgļu pamestajām mājām, padomju varas iznīcinātajām latviešu leģionāru un vācu karavīru apbedījumu vietām. Tās iespēju robežās pārbedītas Otrajā pasaules karā kritušo brāļu kapos. Mums tie ir Lestenē un Rīgas Brāļu kapos.Bet velti gaidīt televīzijā un citos masu informācijas līdzekļos informāciju par lielo tautas saietu 8.maijā Lestenes brāļu kapos, kas liecināja, ka nav aizmirsta viņu varonībā nežēlīgajās kaujās pret pasaules lielāko ienaidnieku - komunismu.Līdz ar daudzajiem atceres dienas sarīkojuma dalībniekiem no visiem Latvijas novadiem dievkalpojumā piedalījās arī daudz dalībnieku no Jelgavas un Ozolniekiem. Atzinība jāizsaka studentiem no LLU, studentu korporācijas «Ventonia» delegācijai, kas godināja savas korporācijas Otrajā pasaules karā kritušos ar savām krāsām un karogu.Latviešu leģions nekaroja par Hitlera murgainām idejām un varmācību, bet cerībā uz valsts neatkarības atgūšanu. Mums par dziļu nožēlu sekoja 50 gadu ilgais padomju okupācijas periods un atkārtotais terors pret Latvijas iedzīvotājiem. Bet Krievija vēl šodien, pēc 65 gadiem aicina nepārrakstīt un «neviltot» padomju gados rakstīto vēsturi.Aldis Hartmanis
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”