Pašvaldības dzīvokli savā īpašumā var iegūt vidēji par 1000 – 2500 eiro
Pašvaldība saņēmusi jau vairāk nekā 100 atsavināšanas ierosinājumus no iedzīvotājiem, kuri vēlas savā īpašumā iegādāties līdz šim no pašvaldības īrēto dzīvokli, ziņo novada informatīvais izdevums.
Jelgavas novada pašvaldības Īpašuma pārvaldes vadītāja Daiga Branta vērtē, ka pašvaldības dzīvokļu atsavināšanas process, kas pakāpeniski sākās jau pagājušā gada nogalē, norit veiksmīgi – vairāki dzīvokļi, ko iepriekš iedzīvotāji īrēja no pašvaldības, jau kļuvuši par viņu īpašumu, turklāt ik mēnesi novada domes sēdē tiek izskatīti arvien jauni saņemtie atsavināšanas ierosinājumi.
Iespēju savā īpašumā iegūt līdz šim no pašvaldības īrēto mājokli paredz pašvaldības izstrādātā mājokļu politika, un to var izmantot iedzīvotāji, kas pašlaik dzīvo pašvaldības dzīvoklī, lai gan atbilstoši saistošajiem noteikumiem tas Pašvaldības dzīvokli savā īpašumā var iegūt vidēji par 1000 – 2500 eiro nepienākas kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā. Proti, pašvaldības valdījumā ir vairāk nekā 1000 dzīvokļu, taču pašvaldības funkciju nodrošināšanai – lai saistošajos noteikumos «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» definētajām iedzīvotāju kategorijām nodrošinātu attiecīgu palīdzību – nepieciešami ne vairāk kā 200 mājokļi. Tādējādi iedzīvotājiem dota iespēja sakārtot savas īpašuma tiesības – iegādāties līdz šim no pašvaldības īrēto dzīvokli un kļūt par tā īpašnieku.
Līdz šim brīdim pašvaldība saņēmusi vairāk nekā 100 atsavināšanas ierosinājumus, un aktīvākie bijuši Elejas, Kalnciema, Vilces un Zaļenieku pagasta iedzīvotāji – no šo pagastu iedzīvotājiem vien uz šo brīdi kopumā saņemti 93 iesniegumi. «55 atsavināšanas ierosinājumi saņemti no elejniekiem, 16 – no kalnciemniekiem, pa vienpadsmit – no Vilces un Zaļenieku pagasta iedzīvotājiem. Taču jāņem vērā, ka saņemto iesniegumu skaits nemitīgi mainās, jo iedzīvotāju, kas vēlas līdz šim īrēto dzīvokli iegūt savā īpašumā, aktivitāte aug,» norāda D.Branta. Viņa gan uzsver – lai pretendētu uz tiesībām iegādāties pašvaldības dzīvokli, īrniekam nedrīkst būt parāds par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. No visiem saņemtajiem atsavināšanas ierosinājumiem apmēram pieci procenti pašlaik netiek izskatīti tieši uzkrāto parādu dēļ, savukārt ik mēnesi domes sēdē tiek izskatīti vidēji desmit iesniegumi.
Lai pretendētu uz pašvaldības dzīvokļa atsavināšanu, tā īrniekam pašvaldībā jāvēršas ar attiecīgu iesniegumu (iesnieguma forma pieejama arī pašvaldības mājas lapā www.jelgavasnovads.lv). Uz šī iesnieguma pamata neatkarīgs nekustamā īpašuma tirgus vērtētājs veic dzīvokļa apsekojumu, kura rezultātā tiek noteikta konkrētā dzīvokļa īpašuma tirgus vērtība. Tāpat tiek noteikti īrniekam atlīdzināmie ieguldījumi, tas ir, tiek ņemti vērā iedzīvotāja ieguldījumi konkrētajā pašvaldības dzīvoklī.
Uz abu šo vērtējumu pamata tiek noteikta īpašuma galējā vērtība – cena, par kādu dzīvokli iespējams iegādāties savā īpašumā. Pēc nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas un noteiktās summas samaksas iedzīvotājs īpašumu var reģistrēt Zemesgrāmatā uz sava vārda. D.Branta akcentē, ka vērtība katram dzīvoklim tiek noteikta individuāli, taču, izvērtējot notikušos darījumus, pašvaldības dzīvokļus atbilstoši novērtējumam iedzīvotājiem bijusi iespēja iegādāties vidēji par 1000 – 2500 eiro.
Tie, kuri nevar atļauties samaksāt noteikto summu uzreiz, izmanto iespēju noslēgt vienošanos par pakāpenisku summas atmaksu jeb dzīvokli iegādājas uz nomaksu. «Proti, pašvaldība ir tiesīga noteikt terminēto – līdz pieciem gadiem – samaksas grafiku, un tādējādi par īpašumu iespējams norēķināties pakāpeniski. Šo iespēju iedzīvotāji arī ļoti aktīvi izmanto, gan vienošanos slēdzot uz maksimālo piecu gadu termiņu, gan īsāku laiku. Protams, ir arī tādi, kas visu summu nomaksā uzreiz,» stāsta Īpašuma pārvaldes vadītāja, atgādinot, ka, pārdodot publiskas personas nekustamo īpašumu, to iespējams iegūt īpašumā, samaksājot visu summu uzreiz vai uz nomaksu.
Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 36. panta trešo daļu nomaksas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem. Par atlikto maksājumu pircējs maksā sešus procentus gadā no vēl nesamaksātās pirkuma maksas daļas un par pirkuma līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem – nokavējuma procentus 0,1 procenta apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu.
Būtiski uzsvērt, ka Zemesgrāmatā reģistrēt īpašumu uz sava vārda līdzšinējais īrnieks var, tiklīdz noslēgts līgums par atmaksas grafiku, līdz ar to īres maksa pašvaldībai vairs nav jāmaksā, taču jau kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz visas ar kopīpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu saistītās izmaksas un jānorēķinās par pakalpojumiem.
«Jelgavas Novada Ziņas» jau rakstīja, ka ar laiku īrniekiem, kuriem mājoklis nepienākas kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, plānots noteikt īres tirgus situācijai valstī atbilstošu īres un apsaimniekošanas maksu, lai tādējādi tiktu segtas pašvaldības īpašuma faktiskās uzturēšanas izmaksas un šādu pašvaldības atbalstu saņemtu tikai tās iedzīvotāju kategorijas, kas uz to var pretendēt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”