Paredzēts, ka fotoradarus apkalpos privātuzņēmums
Valdības komiteja pirmdien atbalstīja izmaiņas Ceļu satiksmes drošības likumā saistībā ar fotoradaru ieviešanu. Iekšlietu ministrija (IeM) norādījusi, ka fotoradaru ieviešanu un to darbības nodrošināšanu pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā nav iespējams tieši finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Tādēļ IeM kopā ar Finanšu ministriju izvērtēja citus finansēšanas modeļus, ziņo BNS.
Par piemērotāko atzīts tāds finanšu modelis, kas paredz, ka lielāko daļu risku uzņemas pakalpojuma sniedzējs, kas par saviem līdzekļiem pilnā apmērā veic gan visa tehniskā aprīkojuma iegādi, gan tā uzturēšanu un darbības nodrošināšanu, kā arī iegūtās informācijas nodošanu attiecīgajām institūcijām tālākai apstrādei un lēmumu pieņemšanai par pārkāpēju sodīšanu. Par to komersants saņem samaksu no valsts budžeta ieņēmumiem.Tādējādi likumprojekts paredz - ja pārkāpumi ceļu satiksmē tiek fiksēti ar fotoiekārtu vai videoiekārtu, komersants kā samaksu par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, kā arī iegūtās informācijas nodošanu apstrādei saņem Ministru kabineta noteikto daļu no faktiskajiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem jeb no naudas sodiem, kas uzlikti par administratīvajiem pārkāpumiem, kas fiksēti ar šiem tehniskajiem līdzekļiem.Savukārt Ministru kabinets noteiks apmēru no faktiskajiem ieņēmumiem, ko saņem komersants kā samaksu par pakalpojuma sniegšanu, kā arī kārtību, kādā nosakāmi faktiskie ieņēmumi un kādā komersantam tiek veikta samaksa par pakalpojuma sniegšanu.Pašlaik norit konkurss, kurā Iekšlietu ministrija meklē uzņēmumu, kas nodrošinās šo pakalpojumu. Pirmajā konkursa daļā no desmit komersantiem tika atlasīti astoņi uzņēmumi, kuriem līdz 31.maijam jāiesniedz konkrēti piedāvājumi. No šiem astoņiem uzņēmumiem seši ir arī iekārtu ražotāji, tostarp no Vācijas, Francijas, Zviedrijas un citām valstīm.Par uzvarētāju tiks atzīts tas komersants, kas piedāvās izdevīgāko finansējuma modeli, norāda Iekšlietu ministrija. Viens no iepirkuma nosacījumiem ir arī tas, ka uzņēmumam ir jānodrošina ceļazīmju uzstādīšana, kas brīdinās par fotoradaru konkrētajā ceļa posmā.Iekšlietu ministrija iecerējusi panākt, ka līdz 2013.gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits salīdzinājumā ar 2001.gadu samazinātos par 70%. Izvērtējot notikušo ceļu satiksmes negadījumu apstākļus, konstatēts, ka vismaz 40% gadījumu negadījuma iemesls ir bijis tiešā vai netiešā veidā saistīts ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.Vienlaikus Valsts policija ir apzinājusi daudz vietu un ceļa posmu, kur sistemātiski tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums un notiek ceļu satiksmes negadījumi ar smagām sekām, tomēr veikt ceļu satiksmes uzraudzību, izmantojot policijas darbiniekus, nav iespējams dažādu apstākļu dēļ.Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”