«Pilsētsaimniecības» darbu kritizē mazāk

Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja pienākumus kopš 1.
jūlija pilda Māris Mielavs. Viņš sāka darbu ilggadējā iestādes vadītāja
Andreja Baļčūna vietā, kurš devās pensijā. M.Mielavs līdz šim bija
«Pilsētsaimniecības» vadītāja vietnieks un atzīst, ka iestādes darbā un
struktūrā īpašas izmaiņas neplāno. Viņš uzskata, ka «Pilsētsaimniecībā»
strādā profesionāli darbinieki un iestādes ikdienas darbs faktiski
notiek bez aizķeršanās.
– No iedzīvotājiem daudz izskan kritika
par luksoforu darbību Jelgavā. Vai cilvēki bieži vēršas
«Pilsētsaimniecībā» ar šādām sūdzībām?
Pēdējā laikā mazāk. Tagad
pilsētā satiksmes sistēma ir mainīta, līdz ar to arī luksoforu darbība.
Pirms tam bija paredzēta bezkonfliktu sistēma, tagad tā izveidota
elastīgāka visiem satiksmes dalībniekiem, tāpēc arī sūdzību ir krietni
mazāk. No drošības viedokļa šī sistēma varbūt ir solis atpakaļ. Iepriekš
bija tā, ka pretējā virziena kustība stāv un otra brauc, pēc tam
otrādi, tagad visi brauc reizē, līdz ar to satiksme kļuvusi raitāka.
Iepriekš sūdzības pārsvarā bija tieši par sistēmas neelastīgumu,
autovadītāji nesaprata, kāpēc tik ilgi jāstāv pie luksofora.
– Šīs izmaiņas saistītas arī ar aizklātajām luksoforu papildsekcijām? Daudzviet pilsētā var redzēt, ka tās tagad ir aizsegtas.
Jā,
tās pārsvarā plānots ņemt nost. Jāatceras, ka satiksme ikvienā pilsētā
ir kā dzīvs organisms, tā ir mainīga. Piemēram, vasarā ir mazāk
transportlīdzekļu, bet, sākoties mācību gadam, to noteikti kļūs vairāk,
tāpēc sistēma visu laiku jāpielāgo plūsmai. Pagaidām papildsekcijas vēl
visur nav noņemtas, jo mēs vērojam, kā attīstīsies situācija.
–
Nesen iepirkumā par luksofora objektu signālplānu koriģēšanu Lielās un
Raiņa ielas krustojumos uzvarēja uzņēmums «Imtech Traffic&Infra SP. Z
O O» no Polijas. Iedzīvotāji bija neizpratnē, ko par 29 000 eiro
regulēs poļu firma.
Vienmēr luksoforos būs kaut kas piekoriģējams.
Sistēma visu laiku ir jāuzrauga un jākontrolē tās darbība. Ja izmaiņas
ir nelielas, tās veikt var mūsu inženieri un speciālisti, bet, ja
būtiskas, piemēram, jāmaina fāžu secība, to garumi, nepieciešams algot
citus speciālistus. Iedzīvotājiem tas ne vienmēr ir pilnībā izprotami.
Piemēram,
braucot ar automašīnu, var redzēt, ka, veicot kreiso pagriezienu,
luksofora signālplāns pavisam cits, ja tas būs vienīgais
transportlīdzeklis, kas vēlas nogriezties, bet savādāks, ja tādi būs
vairāki. Adaptīvā sistēma nodrošina to, ka luksofors pats sarēķina, cik
ilgs laiks būs nepieciešams, lai nogrieztos visas automašīnas. Luksoforu
sistēma ir daudz sarežģītāka, kā šķiet no malas.
– Ir dzirdētas
arī sūdzības, ka pēc nesen veiktās luksoforu pārregulēšanas gājējiem
zaļais signāls ieslēdzas pēc ļoti ilga laika – luksoforā redzamās
sekundes iziet savu ciklu līdz vienai, un šķiet, ka jāiedegas zaļajam
signālam, bet tas nenotiek un skaitīšana sākas no jauna.
Iedzīvotājiem
šādos gadījumos jāziņo «Pilsētsaimniecībai» pa bezmaksas tālruni 8787,
tad mūsu speciālisti šādas problēmsituācijas fiksē un pārbauda. Protams,
nav labi, ja ir tādas situācijas un gājējs apjūk. «Pilsētsaimniecības»
speciālisti reizi nedēļā vai divās arī kontrolē luksoforu sistēmu. Ir
cilvēks, kas apstaigā luksoforus un pārbauda.
Šī sistēma ir gudra arī
tādā ziņā, ka par elementārām lietām – izdegušām lampām, elektrības
pārrāvumiem – ziņo. Centrā ir dispečers, kas redz visus luksoforus un
pēc kļūdas ziņojuma var precīzi pateikt, kur izdegusi lampiņa un
tamlīdzīgi, bet tādas nianses no gājēju viedokļa ir jākontrolē cilvēkam.
Tieši tāpēc, ja ir kādas nepilnības, iedzīvotāji tiek aicināti ziņot
mums.
– Šīs darbības nodrošina «Pilsētsaimniecības» koordinētais pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC)?
POIC
darbojas gan kā monitorēšanas sistēma – mums ir sūknētavas, kas
pieslēgtas sistēmai, un tiek rādīts, vai tur viss ir kārtībā, tāpat
apgaismojums, luksofori, ielu meteoroloģiskās stacijas. Tas ir viens
dispečeru pienākums, otrs – pieņemt iedzīvotāju zvanus, atbildēt uz
tiem, koordinēt tālāk, nodrošinot atgriezenisko saiti. Mēs akcentējam
gan dispečeriem, gan citiem mūsu iestādes darbiniekiem – ja cilvēks ir
piezvanījis un vēlas saņemt atbildi, tā ir jāsniedz. Tā ir viena no
labākajām lietām, ka varam iedzīvotājiem atbildēt uz viņus
interesējošiem jautājumiem, pateikt, kad problēma tiks novērsta.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 14. augusta, «Zemgales Ziņās».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”