ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Domas par vēstures stundu šķiršanu dalās

Lāsma Antoneviča
Vietējās ziņas

2010. gada 14. maijs 08:12

1579
Domas par vēstures stundu šķiršanu dalās

Jau 2011./2012. mācību gadā Latvijas vēsturi plānots pasniegt kā atsevišķu mācību priekšmetu, tādēļ Valsts izglītības satura centrs kopā ar speciālistiem steidz izstrādāt mācību un metodiskos materiālus. Tomēr viedokļi, vai tas vispār nepieciešams, pedagogu vidū dalās.

Patlaban vēsture, kas pagājušajā mācību gadā ieguva Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmeta statusu, divreiz nedēļā skolās tiek pasniegta no 6. līdz 9. klasei, kad jākārto obligātais eksāmens, un turpinās vidusskolā līdz 12. klasei, kad skolēni valsts pārbaudes darbu šajā mācību priekšmetā var izvēlēties. Šādā modelī Latvijas vēstures notikumi vairāk tiek aplūkoti pasaules vēstures kontekstā.Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no 2011.gada 1.septembra paredzējusi ieviest atsevišķu mācību priekšmetu «Latvijas vēsture», tādēļ tiek pārskatīta vēstures mācīšana kopumā, «Ziņām» apstiprina izglītības un zinātnes ministres preses sekretāre Agnese Korbe. Plānots, ka turpmāk 1.–5.klasē sociālajās zinībās skolēni apgūs pamatzināšanas par vietējās un Latvijas vēstures jautājumiem. Vēsturi pēc jaunā mācību priekšmeta standarta ieviešanas paredzēts mācīt tādējādi, ka 6.un 7.klasē skolēni apgūs Eiropas un pasaules vēsturi, bet 8. un 9. klasē – Latvijas vēsturi, stāsta A.Korbe.Tuvākajā laikā IZM priekšmeta «Latvijas vēsture» standarta projektu plāno iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā.Pedagogi ideju sadalīt mācību priekšmetu vērtē piesardzīgi. «Protams, nav viegli līdzšinējo Latvijas un pasaules vēstures mācību saturu apgūt divās stundās nedēļā, bet neredzu iespēju dalīt priekšmetu un tādējādi palielināt skolēniem slodzi. Uz kā rēķina tas tiks darīts? Manuprāt, varētu palikt kā līdz šim, jo Latvijas vēsture tāpat jāapskata pasaules kontekstā. Tas atkarīgs no katra skolotāja godaprāta, kā viņš pasniedz Latvijas vēstures notikumus. Turklāt jau tagad tiem pieskaras arī citos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās,» pauž Jelgavas 4.vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Ivita Steķe.  Vēsturnieks, vairāku mācību grāmatu autors Gunārs Kurlovičs ideju vērtē kā politiski nevajadzīgi aktualizētu jautājumu. «Pirmoreiz tas notika deviņdesmito gadu beigās, un šī ir otrā reize. Sliktākais, ka izmaiņas nevirza speciālisti, bet gan politiķi, kad kādam no viņiem šķiet, ka skolēni pietiekami nezina vēsturi. Faktu zināšana vien nevairo patriotismu – nav taču noslēpums, ka ir pret Latvijas nacionālu valsti noskaņoti jaunieši, kuri vēstures faktus zina pat ļoti labi. Vēstures mācīšanas metodes ir pedagoģijas  jautājums, kuram nav saistības ar patriotismu. Lielākajā daļā valstu savu vēsturi māca integrēti, bet ir valstis, piemēram, Somija, kur to dara atsevišķi. Var gan tā, gan tā, taču par metodoloģiju jālemj speciālistiem, savukārt mums tas tiek pacelts augstā politiskā līmenī. Tas ir pilnīgi nepareizi». Rakstam pievienotajā attēlā: Pasaules, Eiropas un Latvijas vēstures nedalāmību, Jelgavas vēsturi ieskaitot, lieliski demonstrē kāda veca unikāla fotogrāfija, kas uzņemta Jelgavā - Pirmā pasaules kara laikā Jelgavu apmeklējis Pauls fon Hindenburgs (1847-1934), vācu feldmaršals un vēlākais Vācijas prezidents, kurš jau trīsdesmitajos gados, kad Latvija bija neatkarīga, bija spiests iecelt Hitleru par Vācijas kancleru, kas pēcāk pārņēma varu. Reizē ar Hindenburgu Jelgavā toreiz viesojās arī Vācijas ķeizars Vilhelms II. Vizītes laikā viņi apmeklēja arī dievkalpojumu Sv.Trīsvienības baznīcā.(Attēls no Normunda Reča kolekcijas)

Kategorijas

Kategorijas