Karstums Vilcē pamodina bakteriālo iedegu
Divos no augļu kokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā konstatēta bīstama augļu koku slimība – bakteriālā iedega. Abi paraugi ņemti komercdārzā zemnieku saimniecībā «Akmentiņi», kur jau pērn tika konstatēta bakteriālā iedega, «Ziņām» apstiprināja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Jelgavas nodaļas vadītāja Aija Čonka.
Šogad slimība atklāta pirmo reizi. Kā paskaidroja A.Čonka, pērn minētajā komercdārzā iznīcināti visi slimības skartie koki, bet šai kaitei esot tipiski, ka redzamas tās pazīmes var ilgstoši neparādīties.
Šogad VAAD veicis jau 759 pārbaudes bakteriālās iedegas atklāšanai, tajā skaitā 18 pērn konstatētajos slimības perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Pārbaudes notikušas, arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā paņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254.
Pagaidām nelielā platībā
VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu – apstādījumi, kuros konstatēts šis augu karantīnas organisms, atzīti par bakteriālās iedegas perēkli un tiek iznīcināti, kā arī teritorijā trīs kilometru rādiusā ap perēkli noteikta buferzona. Būtiskākais ierobežojums attiecināms uz aizliegumu saimniekaugu ziedēšanas laikā un divas nedēļas pēc tam pārvietot bišu stropus trīs kilometru rādiusā no konstatētās bakteriālās iedegas. Augu aizsardzības likums paredz, ka persona var saņemt kompensācijas par fitosanitāro pasākumu izpildi (koku iznīcināšanu) slimības apkarošanai un izplatības ierobežošanai saskaņā ar noteikumiem.
«Pagaidām koki būs jāiznīcina nelielā platībā un situācija tiek kontrolēta,» mierina A.Čonka.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007. gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionā. 2011. gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012. gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013. gadā slimība uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.
«Valsts augu aizsardzības dienestam, protams, ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība būtu informēta par šīs slimības bīstamību, tomēr jāatgādina cilvēkiem, pirms zvanīt un ziņot par aizdomām, ka izplatījusies tieši iedega, pavērot bojāto augu lapas, vai tie tomēr nav laputu apskādēti, jo pazīmes ir līdzīgas,» klāsta A.Čonka. Uzzinot, ka izplatījusies šī slimība, iedzīvotāji nereti VAAD informējot par visiem kokiem ar bojātām lapām, bet tas sarežģī dienesta inspektoru darbu – daudz laika jāvelta visu ziņojumu pārbaudei, īpaši tas attiecas uz laputu bojātiem kokiem.
Karstuma un mitruma kaite
Bakteriālā iedega ir postoša slimība – ja koks inficēts, tas agrāk vai vēlāk aiziet bojā, un vienīgais veids, kā cīnīties ar šo kaiti, ir inficēto saimniekaugu iznīcināšana. Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija «Erwinia amylovora», kas izplatās ziedēšanas laikā ar vēju, kukaiņiem, bitēm un putniem, kuri šo baktēriju no inficētā auga pārnes uz citiem. Ziedēšanas laikā baktērijas caur ziedlapiņām iekļūst augā, un notiek tālāka inficēšanās. Inficētā auga lapas un augļi kokos nobrūnē, strauji sačokurojas, bet nenokrīt – izskatās kā apdeguši vai apsaluši. Bojāto koku miza uzpūšas, plaisā. Mitrā, siltā laikā no mizu plaisām, augļiem izplatās pienbalts vai zeltains šķidrums, sāk nokalst zaru gali, nokalšanas procesā veidojot āķa formu.
Ar bakteriālo iedegu var inficēties ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles, korintes, klintenes, krūmcidonijas (saimniekaugi).
«Bakteriālā iedega ir izteikta karsta un mitra laika parazīts – pašlaik valdošais ļoti siltais laiks ar spējām negaisa lietusgāzēm ir ideāls šīs slimības izplatībai. Bakteriālajai iedegai tīkama ir gaisa temperatūra virs 28 grādiem,» stāsta A.Čonka.
Ja rodas aizdomas, ka saimniekaugs ir inficējies, nepieciešams sazināties ar VAAD inspektoriem. Tie dosies pārbaudē, novērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā paņems paraugu, kam veiks laboratoriskās analīzes. Ja apstiprināsies bakteriālā iedega, tiks veikti nepieciešamie fitosanitārie pasākumi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”