Iepriekš pieņemto lēmumu varā un jaunu iespēju meklējumos

2014. gada 28. jūlijs 19:37

333

Iepriekš pieņemto lēmumu varā un jaunu iespēju meklējumos

Vēl līdz augusta beigām turpinās jauno studentu uzņemšana LLU, kuru 1. jūlijā sāka vadīt jaunievēlētā rektore Irina Pilvere. «Ziņas» lūdza rektori uz sarunu gan par pirmkursnieku uzņemšanu, gan par augstskolas plāniem tālākā perspektīvā.

– Daudziem vidusskolu absolventiem šī vasara saistās ar grūtu izvēli, kur mācīties tālāk. Priekšstati par savu nākotni līdz pēdējam daudziem ir diezgan miglaini. Tad augstskolas izvēle ir kā laimes spēle, kurā ne vienmēr veicas uzvarēt. Kāds šis dzīves brīdis jaunībā bija jums pašai?

Jaunības sapnis man bija kļūt par juristi, kas bija mana tēva profesija. Taču gan tagad, gan tolaik, 1974. gadā, kad es beidzu vidusskolu, Latvijas Universitātē juristos bija liels konkurss. Turklāt man vajadzēja likt iestājeksāmenu vācu valodā, no kā bija nedaudz bail. Divas manas draudzenes devās mācīties uz Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju – uz ekonomistiem. Tā es aizgāju viņām līdzi, ļoti labi noliku iestājeksāmenus, pabeidzu ar sarkano diplomu un esmu laimīga par savu izvēli, kas lielā mērā bija liktenīga nejaušība.

Domāju, jauniešiem nevajadzētu raizēties par to, ka 18 gadu vecumā vēl nav īsti skaidrs, kas dzīvē interesē. Svarīgi, ka jaunietim vērtība būtu augstskolas diploms, ka viņš vēlētos studēt.

– Beidzamajā laikā valstī diskutē par to, ka pēc vidusskolas vai arī pamatskolas jauniešiem vairāk vajadzētu mācīties amatu. Piemēram, Vācijā lielākā daļa jauniešu dod priekšroku arodizglītībai.

Arī tur varbūt ir sava taisnība. Darba devēji pieprasa praktiskas zināšanas. Tomēr, manuprāt, augstskola ar trīs vai četru gadu studijām iedod jaunietim svarīgu saprašanu, kas un kā vispār dzīvē notiek. Studējot jauniešiem arī izkristalizējas skaidrība, kas viņus interesē un kādā virzienā iet tālāk. Es neesmu dzirdējusi, ka kāds teiktu: «Kam es tos četrus gadus studēju? Man to galīgi nevajag!» Labi, mainās intereses! Bet var maģistrantūrā pamainīt arī studiju virzienu! Būdama dekāne, esmu vērojusi, kā jaunieši, kuri pirmajā kursā atnāk kā «zaļi gurķi», no augstskolas sola aiziet krietni mērķtiecīgāki. Protams, paliek jautājums, vai viņi pieņem tos dzīves izaicinājumus, kas rodas pēc diploma saņemšanas.

Studējot visādi gadās, turklāt ne visu var stingri reglamentēt. Pirms vairākiem gadiem Informācijas tehnoloģiju fakultātē iestājās puisis, kurš jau pirmajā mēnesī sajuta, ka viņu tas studiju virziens galīgi neinteresē. Atklāti runājām, skatījāmies, ko darīt, kuri priekšmeti ir nokārtoti. Viņš nolēma pāriet uz Ekonomikas fakultāti un drīz vien atklāja, ka viņu saista uzņēmumu vadība un komercdarbība. Nu jau pēc diploma saņemšanas viņš strādā savā profesijā.

Pagaidām tādas prakses vēl nav, taču, manuprāt, piemēram, varētu būt tā, ka kāds zinātkārs zemnieks, kurš vēlas palielināt konkurētspēju, nolemj mūsu augstskolā apmeklēt mūžizglītības kursus, lai izprastu, kā ražot kādus nišas produktus. Pēc laika viņš skatās, ka vēl derētu pabeigt kursus arī grāmatvedībā. Pabeidz arī tos. Pēc pieciem vai desmit gadiem sertifikātu par kursu beigšanu sakrājies tik daudz, ka to var pielīdzināt kādas studiju programmas diplomam. Augstskolai jāspēj mainīties, jāspēj piedāvāt tāds pakalpojums, pēc kura ir pieprasījums.

– Būdama Zemkopības ministrijas ierēdne, Lauku atbalsta dienesta izveidotāja, jūs esat tieši piedalījusies lauksaimniecības politikas izstrādāšanā. Kādu redzat Latvijas perspektīvu šajā jomā?

Visu interviju lasiet otrdienas, 29. jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs

ZZ.lv ARHĪVS

Iepriekš pieņemto lēmumu varā un jaunu iespēju meklējumos

Kategorijas