Strādnieki karstumā dzer ūdeni un meklē ēnu

2014. gada 23. jūlijs 00:09

1131

Strādnieki karstumā dzer ūdeni un meklē ēnu

Kamēr vieni priecājas par karsto un saulaino atvaļinājumu laiku, citiem ir jāstrādā. Lai gan lielajā karstumā arī telpās var būt grūti uzturēties, atrašanās tiešos saules staros veselībai ir daudz bīstamāka.

Daudz atkarīgs no darba devēja

Pēc Darba aizsardzības likuma 27. panta, «darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā», tātad darba devējam jānodrošina arī piemērota gaisa temperatūra. Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 «Darba aizsardzības prasības darba vietās» paredz, ka darba telpu maksimālā gaisa temperatūra gada siltajā periodā atkarībā no darbinieka fiziskās slodzes nedrīkst pārsniegt 26–28 grādus.

Šie noteikumi gan neattiecas uz darba vietām auto, upju, jūras, gaisa un dzelzceļa transportlīdzekļos; derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā; zvejas kuģos; lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos, ja darba vietas neatrodas šo uzņēmumu ēkās; uz pagaidu un pārvietojamām darba vietām, tai skaitā būvlaukumos. Tajā pašā laikā noteikumi paredz, ka darba vietās ārpus telpām «nodarbinātie ir aizsargāti pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem».

Attiecībā uz to darbinieku veselību, kas strādā ārpus telpām, Valsts darba inspekcijas mājas lapā www.vdi.gov.lv ir teikts, ka karstā laikā «darba devējiem ir jāveic īpaši pasākumi, lai samazinātu risku tiem darbiniekiem, kuri vasaras periodā strādā atklātā saulē, piemēram, ceļu remontstrādniekiem, lauksaimniekiem, celtniekiem un citu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, nodarbinātajiem var noteikt darba pārtraukumus karstākajā dienas laikā vai pārcelt darba stundas uz vēsāko diennakts laiku (rītos, vakaros).

Iespēju robežās darba devējs nodrošina ar atbilstošām atpūtas telpām, kurās iespējams atvēsināties, kā arī sniedz iespēju nodarbinātajiem izmantot dušu un saņemt dzeramo ūdeni. Nodarbinātajiem jāstrādā darba apģērbā, kas ir gaišos toņos un izgatavots no dabīga auduma, piemēram, lina vai kokvilnas, un jālieto galvassegas».

Palīdz ūdens un ēna

Ja telpās strādājošajiem ir iespēja paslēpties no tiešiem saules stariem un izmantot kondicionētājus, tad tiem, kas strādā āra apstākļos, atkarībā no darba vides lielākoties pašiem jādomā, kā pasargāt sevi no karstuma. «Ziņas» aptaujāja vairākus Jelgavas ielās sastaptus strādniekus, kas atklāja, kā viņi ikdienā sargā sevi no karstuma.

Sētniece Svetlana, kura strādā Vecpilsētas ielas un Jāņa Asara ielas apkaimē, stāsta, ka karstumā, kad ir stipra saule, ir ļoti grūti. Svetlana atklāj, ka viņai ir ļoti laba priekšniece, kura iesaka darbu sākt agrāk, kad ir vēsāks. Svetlana jau ir novērojusi, kur saule ir no rītiem, bet kur pēcpusdienā, tāpēc viņa savu darbu organizē tā, lai pēc iespējas mazāk atrastos saulē un vairāk būtu ēnā: «No rīta sāku strādāt pļaviņā pie Jāņa Asara ielas. Tur gan arī mēdz būt saule, bet ne tik stipra kā pēcpusdienā.» Dienas otrajā pusē, kad mājas sāk mest ēnu, Svetlana pāriet strādāt uz Vecpilsētas ielu.

Elektromontieris Romāns Varivoda, kurš strādā Stacijas parka apkaimē, stāsta, ka no sākuma karstumā ir grūti, bet ar laiku pierod. «Cilvēks jau jūt – ja ir pārslodze, atpūšamies, uzdzeram ūdeni, un var strādāt tālāk,» tā Romāns.

Mērnieks Gatis Reiters saka – ja ir iespēja, viņš darbu sāk agrāk, lai netrāpītu uz pašu svelmi. Taču pagaidām nav bijis tā, ka ir ļoti grūti. Ja ir pavisam karsti, Gatis strādā bez krekla, bet ar cepuri: «Nav nekādas vainas, var arī paslēpties ēnā.» Lai atveldzētos, Gatis dzer ūdeni un apēd kādu saldējumu.

Celtnieks Jānis stāsta, ka strādā ar cepuri galvā un dzer ūdeni, citādi no karstuma nesargājas. Tie celtnieki, kas strādā pie ēku fasādēm, gan darbu sākot agrāk.

Svētās Annas baznīcas pagalmā sastaptais draudzes pērminderis Jānis Buķis laista tikko iesēto zālīti. J.Buķis atklāj, ka nekā īpaši no karstuma nesargājoties, kaut atzīst, ka visu laiku saulē neuzturas: «Vienkārši ieklausos sevī, kā es jūtos.»

ZZ.lv ARHĪVS

Strādnieki karstumā dzer ūdeni un meklē ēnu

Kategorijas