Ekskursija pie strausiem un ķengura

2014. gada 20. jūlijs 21:55

10641

Kamēr Zemgales Olimpiskajā centrā sestdien durvis vēra kaķu izstāde, pavisam uz citu pusi – uz Glūdu – devās ekskursantu grupa ar mērķi apskatīt eksotiskus un ikdienā retāk redzamus dzīvniekus. Ekskursijas «Ne kaķi, bet citi zvēri» ietvaros tika apmeklētas divas saimniecības: strausu ferma «Mazzariņi» un zoodārzs «Pie tēvoča Garika».

Vispirms ekskursanti ieradās Āfrikas strausu fermā «Mazzariņi». Atbraukušos laipni sagaidīja saimnieks Dainis Laugalis, kurš saimniecību kopā ar sievu Žannu vada jau trīs gadus. Katram ekskursijas sākumā tika piedāvāts strausus pabarot. Saimnieks pastāstīja, kā vispār radās ideja par pašiem savu strausu fermu: «Tas bija 2011. gads, kad sakrita vairāki nosacījumi. Sieva, kas ir veterinārārste, tajā brīdī bija bez darba. Veterinārārsts ar izglītību te labi noder. Zeme arī bija mana. Pie tā visa saņēmu prēmiju, ko gribēju kaut kur ieguldīt. Papētījām, kā citi dara, sapratām, ka tas nav tik neiespējami un grūti.» Saimnieki nākotnē plāno iegādāties arī citus strausveidīgos putnus: emu un nandu.

Izrādās, ka strausa dzīvē liela nozīme ir kustībai. «Ja kāds putns nekustas, guļ, tad kaut kas nav kārtībā,» stāsta saimnieks. Arī ziemā desmit piecpadsmit grādu salā putni dzīvojoties ārā. Strausi ir veģetārieši. Tie ēd zāli, burkānus, ķirbjus, kabačus, graudus, ziemā sienu. Lucerna esot liela delikatese.

Strausu ģimenē esot viens tēviņš un divas trīs mammas. Vienā ģimenē varot būt arī divi tēviņi, bet tādā gadījumā garākais uzvarot. Lai gan strausi, pēc saimnieka teiktā, ir bailīgi putni, uzskats par galvas slēpšanu smiltīs ir viens no lielākajiem mītiem pasaulē. Iespējams, tas radies tādēļ, ka strausiem, tāpat kā vistām, gremošanas procesā nepieciešami akmeņi, kurus tie uzlasa no zemes. Cits skaidrojums – pēc skrējiena strausi nogurst tā, ka putnu galva nokarājas līdz zemei.

Saimnieks pastāstīja, ka viena «Mazzariņu» strausa ola sver apmēram kilogramu un četrsimt sešsimt gramu. Katras strausu meitenes olas esot citādas – tās atšķiras pēc krāsas un formas. Tā kā strausa ķermeņa temperatūra ir 41 grāds, putniem nedraud ne salmoneloze, ne mēris, ne tīfs. Tāpēc putni netiek vakcinēti, un gaļa līdz ar to ir tīra. Strausa gaļa ir diētiska, tajā ir 28,5% olbaltumvielu un daudz dzelzs. Jelgavā saimniecības strausu gaļu iespējams nogaršot restorānā «Plate». Drīzumā SIA «Skrīveru saldumi» sāks ražot šokolādes konfektes ar saimniecības strausu olu liķiera pildījumu.

Pabarojuši strausus, no saimniekiem uzzinājuši daudz jauna, iegādājušies suvenīrus un sasveicinājušies ar kaimiņu tītaru, ekskursanti devās tālāk – uz saimniecību «Pie tēvoča Garika» Viesturciemā. Šeit ir ierīkots mazs zoodārzs, kurš darbojas jau gadu. Viss iekopts pašu spēkiem – saimnieks, būdams celtnieks, un dēli galdnieki ierīkojuši dzīvnieku mītnes vietas. Piemēram, fazānu māja tapusi siltumnīcas vietā.

Ekskursijas laikā bija iespēja apskatīt daudzus interesantus dzīvniekus – ne vien aitas, āzi, trušus, seskus, caunu, bet arī minicūciņas, pāvus, fazānus, nūtrijas, murkšķus, vāveri, Patagonijas maras un pat ķenguru. Pašā sākumā saimniece laipni piedāvāja jau iepriekš sagatavotu cienastu, ar ko ekskursanti varēja pabarot zoodārza iemītniekus.

Vispirms tika apskatītas minicūciņas un aitas, tad pāvi un dažādu šķirņu fazāni – piemēram, zelta, dimanta un karaliskie fazāni. Kā pastāstīja saimniece, 19. gadsimtā dāmas ar fazāna spalvu pie cepures tika uzskatītas par modernām.

Pavisam nejauši, braucot pēc vāverēm, saimniecība tikusi pie ķengura. Saimniece pastāstīja, ka ķenguru pie rokām nedrīkst pieradināt, jo tad samazinās dzīvnieka imunitāte. Savukārt vāverēm jānodrošina plašums, dzīvei istabā tās nebūs piemērotas. Pirmkārt jau tikšot saskrāpētas visas sienas, jo vāveru nagi ir asi kā adatas. Turklāt arī smaka neesot patīkama.

Ziemeļamerikas jenoti ir visēdāji, vislabāk tiem garšo gaļa. Banāni ir saimniecības jenota delikatese. Vēl tas ēd gliemežus, dīķa zivis, sauso suņu barību. Kā pastāstīja saimniece, Ziemeļamerikas jenoti Latvijā sākuši dzīvot brīvā dabā, taču to izplatība nav pieļaujama. Tā kā šie jenoti rāpjas arī kokos, apēdot tur dzīvojošos putnus un vāveres, tie ātri izpostīs mūsu dabu.

Šķiet, visi ekskursijas dalībnieki mājās aizbrauca pilni pozitīvu emociju. Daudzvārdu pāris atklāja, ka ir daudz ceļojuši pa Latviju, taču gan «Mazzariņos», gan «Pie tēvoča Garika» Viesturciemā bijuši pirmo reizi. «Pie mums ļoti daudz draugu un radu viesojas, un tad arī vajag katru reizi par citiem objektiem stāstīt. Mums šeit, Jelgavas apkārtnē, tiešām ir ko parādīt. Mēs ļoti lepojamies ar Jelgavu, Jelgavas novadu,» tā Astrīda Daudzvārda. Savukārt kungs Vilhelms Daudzvārds priecājas par cilvēku uzņēmību: «Brīnišķīga ekskursija! Man jau kā lauku zēnam dzīvnieki patīk. To eksotisko putnu jau mums laukos nebija, bet tagad var redzēt tādus brīnumus. Uzņēmīgi cilvēki, kas ar to nodarbojas, tāpat ar strausiem. Lai viņiem izdodas!»

Foto: Santa Logina

+ 26

ZZ.lv ARHĪVS

Ekskursija pie strausiem un ķengura

Kategorijas