ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Vidējie studenta mēneša izdevumi – 456 eiro, ieņēmumi – tikai 248

zz.lv
Citas ziņas

2014. gada 20. jūlijs 17:34

577
Vidējie studenta mēneša izdevumi – 456 eiro, ieņēmumi – tikai 248

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta ierosinātais un Banku augstskolas studentu izstrādātais pētījums “Studentu budžets” liecina, ka studentu izdevumu optimālais pārtikas, nepārtikas preču un pakalpojumu patēriņa grozs sasniedz 456,58 eiro mēnesī, bet ieņēmumi veido vidēji 248,08 eiro. Starpība, ko ideālā gadījumā būtu jāsedz stipendijām un studējošo kredītam, ir  208,51 eiro. 

Lielākās izmaksas veido pārtikas preces un pakalpojumi, attiecīgi 168 eiro un 171 eiro, katrai no pozīcijām sasniedzot 37% kopējos izdevumos. Savukārt nepārtikas preču izdevumi aizņem 26% jeb 117 eiro.

“Studējošo jauniešu finanšu situācija ir svarīga izglītības pieejamībai. Studiju maksa un studenta sadzīves izmaksas ir nozīmīga summa, kas lielākoties gulstas uz vecāku pleciem. Šīs izmaksas var būt šķērslis augstākās izglītības pieejamībai vispār, var arī likt jaunajiem cilvēkiem izvēlēties studiju virzienus, kas nav viņu aicinājums vai nav darba tirgū pieprasīti. Kā rāda pieredze, studiju kopējo izdevumu segšanā iespējams kombinēt dažādus finansējuma avotus: uzkrājumus, tekošos ienākumus, stipendijas un studiju kredītus, tādējādi studiju izmaksas sadalot uz pēc iespējas ilgāku laika periodu,” uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Lai atvieglotu studentu finanšu situāciju, valsts galvotajiem studiju kredītiem jākļūst pieejamākiem. Taču, kā iesaka Swedbank Privātpersonu finanšu institūts, arī vecākiem savlaicīgi jāveic uzkrājumi studiju izmaksu segšanai kaut vai daļējā apmērā, lai jauniešiem nebūtu jāuzsāk sava patstāvīgā dzīve ar liela studiju kredīta nastu plecos.

“Vērtējot pētījuma ieguvumus, jāizceļ ne tikai aprēķinātie finanšu indikatori, kas raksturo, kāda summa nepieciešama studentam pilnvērtīga un kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai, bet arī detalizēti izstrādātās dažādo izdevumu un ienākumu grupu sadaļas. Projekts noteikti pievērsīs uzmanību tam, cik būtisks ir veselīga un sabalansēta uztura jautājums un kādas korekcijas šāda pieeja ievieš iztikas minimuma pārtikas grozā,” saka Banku augstskolas Pētniecības direktors Andris Nātriņš. 

Studentiem pašiem īpaši noderīgas šķitušas konsultācijas ar uztura speciālisti Annu Auguli. Lai nonāktu pie studentu pārtikas groza, Banku augstskolas pētnieki sadarbībā ar uztura speciālisti izveidoja vairākus desmitus dienas ēdienkaršu, kuras tālāk tika apspriestas un koriģētas, uzklausot arī studentu – ekspertu ieteikumus no Liepājas Universitātes, Rēzeknes Augstskolas un Rīgas Tehniskās universitātes.

Kopējās pārtikas izmaksas vidēji studentam ir 5,61 eiro dienā, mēnesī tie veido 168,40 eiro, bet gada laikā izmaksas sasniedz 2048,86 eiro, pārsniedzot viena gada studiju maksu, kas ir 1850 eiro. Pētījumā secināts, ka gaļēdājiem pārtikas izmaksas uz vienu dienu būtu visaugstākās – 7,02 eiro, tad seko veģetārieši, kuri dienā iztērētu 5,72 eiro. Finansiāli visizdevīgāk ir plānot sabalansētas ikdienas maltītes – tas sniegtu iespēju samazināt pārtikas izmaksas līdz 5,36 eiro.

Optimālie izdevumi nepārtikas precēm studentiem, neatkarīgi no dzimuma, ir 117,14 eiro mēnesī.  Lielākās izmaksas nepārtikas kategorijā saistītas ar izmaksām par apģērbu, tāpat būtiska summa ir jāatvēl apavu iegādei. Nepārtikas preču groza izveidei, ņemot par pamatu fokusgrupu diskusijās iegūto rezultātu, vidēji studente no Rēzeknes gada laikā par apģērbu samaksātu 555,88 eiro, bet students – 547 eiro. Savukārt, studente no Liepājas apģērba iegādei iztērētu 411,71 eiro, kamēr students vien 383 eiro. Attiecīgi Rīgas studente apģērbam iztērētu 542,67 eiro un students – 554,14 eiro. Par apaviem studente no Rēzeknes gadā samaksātu 319 eiro, vīrietis – 406 eiro, studente no Liepājas - 227,29 eiro, vīrietis – 137 eiro, bet Rīgas studente – 421 eiro, vīrietis – 259.

Pakalpojumu patēriņa grozs vidēji mēnesī ir 188 eiro, gada laikā sasniedzot 2255 eiro. Lielākie tēriņi saistīti ar dzīvojamās platības un transporta izmaksām. Izmaksas par pakalpojumiem atšķiras atkarībā no dzīves vietas – vai students dzīvo patstāvīgi, ar vecākiem vai kopmītnēs. Salīdzinot ikmēneša izmaksas, pētījums parāda, ka dzīvot pie vecākiem ir divas reizes lētāk nekā kopmītnēs, un 3,5 reizes lētāk nekā patstāvīgi īrēt dzīvokli. Tā, pakalpojumu izmaksas, dzīvojot pie vecākiem, ir 83 eiro, dzīvojot kopmītnēs – 184 eiro, bet vienam pašam – 296 eiro mēnesī.

Studenti secinājuši, ka studentu patēriņa groza struktūra būtiski atšķiras no līdz nesenam laikam pastāvējušā  patēriņa preču un pakalpojumu iztikas minimuma groza, kas tika izveidots vairāk nekā pirms 20 gadiem un neatbilst faktiskajai situācijai. Pirmkārt, piedāvājums veikalos ir kļuvis ievērojami daudzveidīgāks – produktus iespējams brīvi izvēlēties gan pēc cenas, ražotāja, izejvielām, gan izcelsmes valsts un citiem kritērijiem. Otrkārt, patēriņa grozā nav iekļautas tās preces un pakalpojumi, kas nebija pieejami vai tika uzskatīti par luksusa preci 1991.gadā, bet ir kļuvuši par ikdienas preci šobrīd. Treškārt, grozā būtu jāiekļauj veselības aprūpes un izglītības maksas pakalpojumi, jo laikā, kad šis grozs tika izstrādāts, šie pakalpojumi bija bezmaksas. Turpmāk veidojamā studenta pārtikas iztikas minimuma pētījuma aprēķinā būtu jāiekļauj produkti, par kuru cenām nav pieejama viegli un regulāri atjaunojama informācija.

Pētījumos kā īpaša tēma tika attīstīta arī studentu nodarbinātība. Jāatzīst, viedokļi studentu nodarbinātības jautājumos ir dažādi un atšķirīgi. Tas atspoguļojās gan dažādu augstskolu fokusgrupu intervijās, gan arī Bankas augstskolas studentu – pētnieku argumentācijā. No vienas puses, ja students iesaistās darba tirgū, tad neliela slodze liedz viņam iegūt gan darba iemaņas, gan vērā ņemamus ieņēmumus. No otras puses – lai darbs netraucētu kvalitatīvām studijām, slodzei nevajadzētu būt lielākai par pusslodzi, bet vēlams, lai tā nepārsniegtu 12 – 14 stundas nedēļā. Šādas slodzes darbu ir atrast daudz grūtāk, bet atlīdzība nebūs lielāka par minimālo algas likmi. Tāpēc šobrīd studenti bieži ir spiesti meklēt kompromisu starp darbu un mācībām.

“Nekad iepriekš šāds pētījums nav veikts, un mums tas bija liels izaicinājums. Ļoti ceru, ka iegūtie rezultāti tiešām būs noderīgi un tiks izmantoti, lai sekmētu augstākās izglītības pieejamību. Ir pārsteidzoši, ka izpētīto studentu gada budžets ir trīs reizes lielāks nekā studiju maksa, sasniedzot 5478 eiro,” saka Banku augstskolas studiju programmas “Finanses” 3.kursa students Reinis Cinītis.  “Studentu pētījuma rezultāts uzskatāms par vēlamo studenta budžetu, taču darbs būtu turpināms, kritiski pārskatot metodoloģiju un atmetot lieko, lai nonāktu pie Latvijas mājsaimniecību rocībai atbilstošāka rezultāta. Pētījums būtu pilnīgs, ja rezultāts varētu kalpot studijas sākošajiem un viņu ģimenēm kā orientieris gaidāmajām minimālajām sadzīves izmaksām, ļautu novērtēt vides, politikas un dzīves dārdzības izmaiņu ietekmi un izdarīt pamatotus secinājumus par studējošo dzīves apstākļiem Latvijā”, uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore A.Kauliņa.

Projekta ietvaros studenti sagatavoja optimālo studenta budžeta modeli un izpētīja reālos studentu izdevumus un ieņēmumus. Uzdevums šiem abiem pētījumiem bija kopējs – veidot pamatojumu studentu ekonomiskā budžeta metodoloģijai, pie kuras izveides darbs turpināsies. Turpmākajā projekta gaitā studenti pētīs iespēju racionāli samazināt piedāvātā optimālā patēriņa groza apjomu un izmaksas, kā arī rast alternatīvas pieejas nepārtikas preču groza veidošanā. Līdz ar to pētījums fiksē studentu – jauniešu finanšu situāciju šogad, un palīdzēs nākotnē argumentēt risinājumus augstākās izglītības pieejamības un kvalitātes pilnveidošanai.
Kategorijas

Kategorijas