Lelde Seņkoviča, kura Platones upē izglāba divus zēnus, mācīsies ražot pārtiku

2014. gada 17. jūlijs 19:34

2673

Lelde Seņkoviča, kura Platones upē izglāba divus zēnus, mācīsies ražot pārtiku

Kopš «Ziņu» aprakstītā gadījuma, kad tieši Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā attapīgā Valsts ģimnāzijas devītklasniece Lelde Seņkoviča Platones upē pie Miera ielas tilta izglāba divus nepieskatītus puikas, ir pagājis pusotrs mēnesis. Toreiz Lelde, noskrējusi no tilta uzbēruma, padodot koku, dabūja ārā no ūdens vecāko septiņgadīgo zēnu, kurš bija tuvāk krastam. Otru, četrgadīgo, ko straume bija ienesusi upes vidū, viņa pirmajā mirklī izvilkt krastā nevarēja. Tad Lelde, saņēmusi padomu no «112» trauksmes zvana dežūrējošā operatora, ātri uzmeklēja pieaugušu palīgu – Voldemāru Grundānu –, kurš laimīgā kārtā upmalā Pureņu ielas galā automašīnā gaidīja savu kolēģi. Un viss beidzās labi.

Lelde atceras, ka tajā satraukumu pilnajā brīdī kāds vīrietis vai varbūt pat divi bijuši augšā uz tilta. Taču viņi palīgā nav nākuši. Domājot par meitenes nešaubīgo izvēli palīdzēt nelaimē nokļuvušajam, Leldes māte Sēlija Enoka stāsta, ka jau no mazotnes visas trīs meitas – Signiju, Sindiju un Leldi – ģimene centusies pievērst kristīgām vērtībām, visas trīs skolā mazajās klasītēs mācījušās kristīgo ētiku. Šopavasar Lelde kopā ar draudzeni Laini Selecku katoļu baznīcā apmeklējušas «Alfa kursu», kur reizi nedēļā dažādu vecumu un profesiju cilvēki, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par ticības lietām, pulcējas kopīgās vakariņās, pēc kurām seko lekcijas un grupu nodarbības.

Par trauksmaino gadījumu stāsta bērnu glābējs elektrotehniķis Voldemārs Grundāns: «Šogad 1. jūnijs bija apmākusies, vēsa diena. Sēžot mašīnā, pie Platones tilta Pureņu ielas galā gaidīju kolēģi, kam vajadzēja braukt no Dalbes. Te pēkšņi pie auto pieskrēja meitene, kas man likās ap gadiem vienpadsmit. Viņa teica, ka upē iekritis puika. Sekojot viņai, steidzos lejā pie krasta. Tobrīd puika jau bija upes vidū. Izvilku viņu ārā. Puika jau bija ļengans un zils. Pagriezts ar muti uz leju, tas izspļāva ūdeni. Sasedzu un noguldīju puiku uz mašīnas sēdekļa.

Tad viņš atžirga un sāka saukt mammu. Jautāju, kur viņš dzīvo, jo likās, ka viņu varētu aizvest mājās. Taču tad nolēmu neriskēt. Ja nu esmu pārāk stipri uzspiedis uz vēdera vai, iekrītot upē, viņš ir atsities pret vecajiem pāļiem. Meitenei rokās bija mobilais telefons, un es teicu, lai viņa izsauc ātro palīdzību. Garāmbraucēji skatījās uz mums un smaidīja. Šķiet, viņiem likās savādi, ka tādā vēsā dienā kāds pie tilta peldas. Lai kāds bija uztraukums, meitene turējās braši. Ja ne viņas, es nezinu, kas būtu bijis ar to puiku.

Jāpiebilst, ka pirms diviem gadiem maijā, tikko ledus bija izgājis metru piecdesmit augšpus no šīs vietas, tikai pie gājēju tiltiņa man gadījās no Platones izvilkt tajā dzērumā iekritušu jaunieti. Tādu bija grūtāk. Jaunībā nodarbojos ar burāšanu, Pasta salas peldētavā, kas bija izgatavota no koka dēļiem, izpildīju otro sporta klasi. Slīcēju glābšana tolaik bija jāapgūst.»

Visu rakstu lasiet piektdienas, 18. jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs

ZZ.lv ARHĪVS

Lelde Seņkoviča, kura Platones upē izglāba divus zēnus, mācīsies ražot pārtiku

Kategorijas