Mārtiņš Bičevskis: Kredītņēmēji ir samulsuši

2014. gada 14. jūlijs 19:58

546

Mārtiņš Bičevskis: Kredītņēmēji ir samulsuši

Cilvēki labprāt ņemtu kredītus savu dzīves apstākļu uzlabošanai, taču viņiem ir problēmas ar finansējumu pirmajai iemaksai, kā arī nav pārliecības par valstī notiekošajiem procesiem, intervijā atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

– Kāds šobrīd ir privātpersonu pieprasījums pēc kredītiem?
Pieprasījums ir, bet jautājums ir par privātpersonu spēju pašām nodrošināt kaut kādu līdzfinansējumu. Ja skatās uz skaitļiem, jāteic gan, ka šā gada pirmajā ceturksnī izsniedzām mazāk kredītu nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Kopējā summa gan šogad ir izsniegta faktiski tāda pati kā pērn. Taču, ja augošas ekonomikas apstākļos kreditēšanas summas paliek iepriekšējā gada līmenī, tas galīgi nav labākais signāls.

– Ir samazinājusies cilvēku pirktspēja vai arī tie iedzīvotāji, kuri ir vēlējušies uzņemties jaunas kredītsaistības, to ir izdarījuši jau pērn? Vai varbūt ir kādi pavisam citi aspekti?
Es negribu teikt, ka tas ir pirktspējas jautājums. Tas ir jautājums gan par iedzīvotāju uzkrājumiem, gan arī par cilvēku drošības sajūtu attiecībā uz mūsu ekonomikas nākotni. Domāju, ka, raugoties no šāda aspekta, pašreiz nenoteiktība, kas valda gan ārējā vide, gan arī pašmāju politiķu diskusijās, pasliktina kreditēšanas vidi. Tas viss dara piesardzīgākus kredītdevējus, kā arī samulsušākus kredītņēmējus. Tāpat jautājums ir par mūsu kredītņēmēju uzkrājumiem, kas ir ne pārāk lieli, lai spētu ņemt kredītus tādā līmenī, kādā būtu nepieciešams no pašreizējās ekonomiskās loģikas un kopējo banku uzraudzības noteikumu viedokļa.

– Pēc kāda veida kredītiem šobrīd ir lielākais pieprasījums?
Hipotekārie kredīti veido zināmu daudzumu no kopējā kredītu apjoma. Runājot absolūtos skaitļos, jāteic, ka lielākā daļa no kopējā privātpersonu, mājsaimniecību kredītportfeļa ir tieši hipotekārie kredīti. Jārēķinās, ka pietiekami lielu patēriņa apjomu kreditē nebanku sektors, tāpēc, raugoties uz mūsu tautsaimniecību kopumā, jāteic, ka mūsu hipotekārā kreditēšana nebūt neveido tādu loģisko proporciju, kādai tai vajadzētu būt veselīgas ekonomikas apstākļos. Šobrīd mēs joprojām esam ar ļoti ierobežotu spēju uzkrāt nekustamajā īpašumā. Tas mūs dara nedaudz bažīgus. No vienas puses, Latvijā kopumā esošo mājsaimniecību skaits ir pietiekami liels. Savukārt, no otras puses, pietiekami daudz mājsaimniecību vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus. Jāņem vērā, ka uzkrāšana, izmantojot nekustamo īpašumu, ir viens no stabilākajiem un drošākajiem veidiem, kā sabiedrības, kurās daudzas desmitgades nav bijusi stabila ekonomika, var veidot uzkrājumus.

Visu rakstu lasiet otrdienas. 15. jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Edijs Pālens

ZZ.lv ARHĪVS

Mārtiņš Bičevskis: Kredītņēmēji ir samulsuši

Kategorijas