ZZ.lv ARHĪVS

Izpētes braucienā uz Poliju dodas Kalnciema iedzīvotāji un deputāti

Gaitis Grūtups

2014. gada 14. jūlijs 19:47

4941
Izpētes braucienā uz Poliju dodas Kalnciema iedzīvotāji un deputāti

Turpinoties diskusijai par akumulatoru pārstrādes ražotnes būvēšanu Kalnciemā, pagājušās nedēļas nogalē deviņpadsmit dažādu interesentu, starp kuriem bija četri Kalnciema iedzīvotāji, septiņi Jelgavas novada deputāti, kā arī vairāki administrācijas un atbildīgo institūciju pārstāvji, devās izzinošā braucienā uz Poliju, kur darbojas līdzīgas rūpnīcas. Braucienu pēc Kalnciema iedzīvotāju sapulcē izskanējušā ierosinājuma rīkoja un arī apmaksāja Rīgas uzņēmēji, kuri attīsta projektu par akumulatoru pārstrādes ražotnes izveidošanu.

Puse kaimiņu nav mājās
Salīdzinot spidometra rādījumu trešdienas rītā, kad tūrisma firmas autobuss no Jelgavas devās pēc pasažieriem uz Kalnciemu, un vakarā, kad tas apstājās pie viesnīcas Polijas dienvidrietumos Silēzijā, bija nobraukti 1019 kilometru. Kalnciemniece pensionētā sekretāre lietvede Olga Jeļinska, pamatojot savu lēmumu doties tālajā, pensionāram ne tik vieglajā ceļā, stāstīja, ka pirms diviem gadiem kopā ar vīru pārcēlusies uz Kalnciemu, lai būtu tuvāk pie dabas, «varētu staigāt basām kājām». Ziņa par to, ka Kalnciemā pieteikušies uzņēmēji, kas ciemā plāno būvēt akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, viņas ģimeni darījusi bažīgu. Tādēļ viņa vēlējusies Polijā redzēt, kā tad šāda rūpnīca darbojas. 

Braucienam pievienojās arī Kalnciemā dzimušais un augušais militārais pensionārs Valentīns Toleiķis, kurš stāstīja, ka viņa daudzdzīvokļu mājas kāpnēs, kur atrodas piecpadsmit dzīvokļu, iemītnieki palikuši septiņos. Lielākā daļa kaimiņu izbraukuši, jo Kalnciemā darbavietu ir ievērojami mazāk nekā laikā, kad būvēja Draudzības ielas daudzdzīvokļu mājas. Viņam nav lielu šaubu, ka ES prasībām atbilstoša ražotne Kalnciemam noderētu.  

Saimniecisko krīzi 90. gadu sākumā, kad ražošanu sašaurināja un galu galā pārstāja darboties Kalnciema būvmateriālu kombināts, līdz mielēm izjuta toreizējā arodkomitejas vadītāja Larisa Ivanova, kas pati bija atbrīvojusi no darba 1200 cilvēku. Uz Poliju viņa brauca tādēļ, lai uzzinātu, kā šajā valstī tiek aizsargāti tie, kas ir strādājuši veselībai kaitīgos apstākļos.  

Savukārt Jelgavas novada būvvaldes vadītājs Andris Ziemelis divas sava atvaļinājuma dienas Polijas akumulatoru pārstrādes izpētei ziedoja tāpēc, ka Latvijā nav līdzīgu uzņēmumu. Taču viņam kā amatpersonai ir jāizvērtē, vai šādu uzņēmumu būtu iespējams uzbūvēt Kalnciema agrākajā būvmateriālu kombināta teritorijā.        

Šādus un līdzīgus viedokļus par savu piedalīšanos izpētes braucienā autobusa «brīvajā mikrofonā» un sarunās pauda brauciena dalībnieki.

Silēzijā dzīvo ciešāk 

Saistībā ar maršruta izvēli jāpiebilst, ka arī divas reizes tuvāk Igaunijas ziemeļos atrodas ES prasībām atbilstoša svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca. Taču, kā paskaidroja brauciena rīkotāji, igauņi iespējamos latviešu konkurentus un viņus pavadošās personas savā uzņēmumā ielaist nevēlējās. 

Visu rakstu lasiet otrdienas, 15. jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Gaitis Grūtups