ZZ.lv ARHĪVS

37 gadu darba novērtējums

Guntars Gūte

2014. gada 9. jūlijs 19:46

13997
37 gadu darba novērtējums

Starp 20 Jelgavas novada rīkotā konkursa «Sakoptākā sēta Jelgavas novadā 2014. gadā» laureātiem ir arī Jaunsvirlaukas pagasta iedzīvotāju Ziedoņa un Guntas Saulāju māja «Vainagi», kas ieguvusi pirmo vietu nominācijā «Sakoptākā lauku viensēta» piecu objektu konkurencē.

Māju saimniekus kopā ar kolēģi fotogrāfu karstajā trešdienas pusdienlaikā pārsteidzam negaidīti, piezvanot pie mājas durvīm. Saulāju pāris mājās ir kopā ar mazdēlu Gustavu un trim suņiem un uzreiz nojauš, kādēļ esam ieradušies ciemos.

Saimnieki stāsta, ka māju savā īpašumā ieguvuši vēl tālajā 1977. gadā, un iespēja nopirkt māju radusies savā ziņā negaidīti. «Kad pabeidzu Lauksaimniecības universitāti, atnācām dzīvot uz šejieni. Mums piešķīra divistabu dzīvokli tikko uzbūvētā mājā. Taču, braucot uz darbu, ar vīru skatījāmies uz šo māju un domājām – gribētos šeit dzīvot. Taču īpaši neinteresējāmies, vai sapni ir iespējams realizēt. Par savu sapni padalījos ar draudzeni, kura bija šīs mājas saimnieces radiniece. Draudzene par mūsu interesi deva zināt mājas saimniecei, kura atnāca pie mums un piedāvāja māju nopirkt. Protams, mums, jauniem cilvēkiem, tik daudz naudas uzreiz nebija. Aizņēmāmies, un mūsu sapnis piepildījās,» stāsta Gunta Saulāja. Māja bijusi krietni veca – celta ap 1924. gadu. Guļbūves celtne prasījusi nopietnu remontu, un draugi pat teikuši – priekš kam Saulājiem to vajag. Taču viņi abi zinājuši, ka viņiem to vajag. Pamazām māja saremontēta – to paveicis Ziedonis pats savām rokām.

Guntas kundze stāsta, ka, domājot par mājas apkārtnes ierīkošanu, sākotnēji gribējusi iet īpašos daiļdārzniecības kursos, tomēr pārdomājusi. Darbu ikdienā prasījusi arī padomus, kur un ko stādīt, zinošiem draugiem. Taču gadu gaitā abi saimnieki sajutuši, ka dzīve pati parāda, kur un kādu puķi, krūmu vai koku stādīt. «Piemēram, bērzam īpaši neko nepiestādīsi apkārt – bērzs ar savām saknēm visus «padzen», tam apkārt arī neko nestādām. Tad vienu gadu slimību dēļ bijām spiesti izzāģēt ābeles – saknes tām dziļas. Ko darīt? Kā aizpildīt vietu? Vienas ābeles vietā iestādījām vītolu, citam celmam apkārt puķes. Tā arī dārzs pamazām pats veido savu ainavu,» stāsta Guntas kundze.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 10. jūlija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs