ZZ.lv ARHĪVS

Tikko atgriezies no «Gaudeamus» svētkiem Daugavpilī, Guntis Galiņš ar LLU vīru kori «Ozols» kaldina atkal jaunus plānus

Uldis Veilands

2014. gada 2. jūlijs 19:44

1586
Tikko atgriezies no «Gaudeamus» svētkiem Daugavpilī, Guntis Galiņš ar LLU vīru kori «Ozols» kaldina atkal jaunus plānus

Līdz ar galveno pasākumu – koncertu «Reiz, tagad jaunībā» Daugavpils Stropu estrādē – noslēgušies starptautiskie 17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki «Gaudeamus». Iespēju izmantot trīs notikumiem un spilgtām emocijām bagātas dienas, kā allaž studentu svētkos, izmantoja arī LLU amatiermākslas kolektīvi: sieviešu koris «Liepa», jauktais koris «Riti», tautas deju ansambļi «Kalve», «Kalve Zelta smiltis» un jauniešu deju kolektīvs «Skalbe». Latvijas otrajā lielākajā pilsētā aizritējušajos notikumos aktīvi piedalījās arī LLU vīru koris «Ozols», kura diriģents Guntis Galiņš laipni atlicināja laiku sarunai ar «Ziņu» korespondentu. Tas notika brīdī, kad vīri un jaunekļi gatavojās pirmajam pēcsvētku mēģinājumam, tāpēc vairākas atbildes papildinātas arī ar koristu viedokli.

- Vai vīru koris «Ozols» nav pats vecākais no pašreiz aktīvajiem LLU amatiermākslas kolektīviem?
Noteikti, jo mūsu koris dibināts 1940. gadā, vēl agrāk par tādām arī neapšaubāmi stabilām vērtībām kā deju ansamblis «Kalve» (1947. gads) un sieviešu koris «Liepa» (1950. gads). Šķiet, ka esam arī vecākais mūslaikos dziedošais koris Jelgavā.

- Tad jau jums nākamgad jāsvin ievērojama jubileja – 75 gadi.
Ja vien būs iespēja svinēt, respektīvi, ja dzīvosim, tad svinēsim. Atklāti sakot, par tik kupliem un patīkami apaļiem skaitļiem pat nebijām īsti domājuši.

- Kora vēstures gaitu zināmā mērā atspoguļo arī dziedātāju sastāvs, jo kopā pulcējušies dažāda gadagājuma studenti.
Sastāvā ir vecais un stabilais kodols, pat daži no agrākajiem mācībspēkiem, piemēram, profesori Raimonds Šeļegovskis, Ainārs Galiņš, Kaspars Kampuss. Otra daļa ir bijušie studenti un trešā – tagadējie studentiņi. Tā veidojas trīs lielas grupas, jo, kas to dziesmu iemīl, tie arī cenšas ar to palikt. Protams, beidzot mācības, daudziem nākas aizbraukt no Jelgavas «Ozolam» ikdienā nesasniedzamā attālumā, tad tiek meklētas iespējas izpausties dziesmā jaunajā dzīves un darba vietā. Tādēļ katra mācību gada sākumā aicinām jaunos studentus, kuru jaunās balsis nepieciešamas kora pēctecības un labskanības uzturēšanai.

- Mūsdienu apstākļos tieši vīru koru kustība laikam pārdzīvo vislielāko kritumu?
Tā diemžēl ir. Līdz 1990. gadam Latvijā bija ap 90 vīru koru. Šobrīd oficiāli skaitās divdesmit seši. Kolektīvi stipri sarukuši arī skaitliski – agrāk vienā kārtīgā korī bija ap simt vīru, tagad parasti ir 20, 25 dziedātāji. Faktiski arī mēs esam tikai trīsdesmit, un tas ir, ja visi sanāk un neviens nenoslinko.

- Tādi svētki kā «Gaudeamus» droši vien ir labs stimuls neslinkot. Kuri svētki tie bija jums, un cik ilgi esat pie «Ozola» stūres?

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 3. jūlija, «Zemgales Ziņās».