ZZ.lv ARHĪVS

Gobas no Jelgavas pamazām «aiziet»

Agnese Leiburga

2014. gada 26. jūnijs 19:47

2827
Gobas no Jelgavas pamazām «aiziet»

Gobas izsenis bijuši diezgan plaši pilsētu apstādījumos izmantoti koki. Tie veido samērā taisnus stumbrus, plašus vainagus un, sasniedzot cienījamu vecumu, mēdz izaugt par vareniem dižkokiem. Tomēr šādas iespējas Jelgavā tiem var arī nebūt, jo Holandes slimības skartās gobas nākas pamazām izzāģēt. «Atsevišķi slimības skarti, kalstoši un nokaltuši koki ir visā pilsētas teritorijā,» apstiprina Jelgavas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.

Pilsētā slimās gobas tiek izzāģētas ik pa laikam, tādējādi to skaitam arvien samazinoties. «Joprojām Jelgavas apstādījumos augošās gobas slimo ar Holandes jeb «dzelteno karogu» slimību,» atzīst  pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris Vēveris. Pirms vairākiem gadiem slimības uzliesmojums tika konstatēts Celtnieku ielā. Slimības dēļ šajā ielā pēdējo sešu septiņu gadu laikā izzāģēts vairāk nekā 90 procentu tur augušo gobu, kopskaitā 47 koki. 

Ar Holandes jeb «dzelteno karogu» kaiti sirgst galvenokārt gobas, tās ierosinātāja – sēne «Graphium ulmi». Galvenais simptoms ir lapu vīšana un ieritināšanās. Slimība parādās uz koka vainaga atsevišķiem zariem, vispirms uz jaunākiem, tad vecākiem un pēc tam pārņem visu koku, līdz tas nokalst pilnībā. Koks inficējas ar slimības sēņu sporām, kas caur koka brūcēm iekļūst tā vad­audos. Vadaudi kaites ietekmē piepildās ar sveķveida masu un pārstāj funkcionēt. Slimību izplata koka kaitēkļi – mizgrauži. Atkarībā no laika apstākļiem, koka vecuma un uzņēmības tas var iznīkt pāris gadu laikā. Dažādos avotos tiek norādīts, ka slimību apkaro, izzāģējot slimos zarus, tā attālinot koka nokalšanu, tomēr, pēc speciālistu domām, šāds paņēmiens īsti nedod cerēto efektu. 

Visu rakstu lasiet piektdienas, 27. jūnija, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs