VUGD: Esiet uzmanīgi uz ūdens!

2010. gada 23. maijs 11:26

2283

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem atpūšoties gan uz ūdens, gan atrodoties pie tā un, rūpēties par savu un bērnu drošību, ievērot elementāru piesardzību. Iestājoties siltam un saulainam laikam, gandrīz ik dienas tiek saņemta informācija par traģiskiem nelaimes gadījumiem uz ūdens. VUGD aicina ģimenēs un arī izglītības iestādēs pārrunāt ar bērniem un pusaudžiem jautājumus par drošību uz ūdens. VUGD glābēji ūdenstilpnēs šogad izglāba 15 cilvēkus, bet 2009.gadā - 43. Bojā gājušo cilvēku skaits ir daudzreiz lielāks.

VUGD iekšējais normatīvais dokuments «Par kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada glābšanas un meklēšanas zemūdens darbus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos» nosaka iestādes struktūrvienību ūdenslīdēji zemūdens darbus veic divos posmos:glābšanas darbi notiek pirmajās 40 minūtēs no ierašanās brīža notikuma vietā;meklēšanas darbi notiek turpmākajās 48 stundās.Meklēšanas darbus veic ilgāk par šo noteikto laiku, ja ir pieprasījums no policijas.Lēmumu par meklēšanas darbu pārtraukšanu pieņem ūdenslīdēju darbu vadītājs, ņemot vērā apstākļus notikuma vietā (tumsas iestāšanās, spēcīga straume, peldošs ledus vai citi bīstami darba apstākļi).Kā liecina VUGD statistika, gandrīz katru mēnesi notiek nelaimes gadījumi uz ūdens, taču visvairāk to ir peldsezonas laikā, kā arī pavasaros, kad cilvēki atrodas uz ledus. Tāpat jāatzīmē, ka agri pavasarī noslīkušo skaits ir liels, jo tie vēl ir tie cilvēki, kas ielūzuši ledū, iespējams skaitījušies kā bezvēsts pazuduši, bet līdz ar ledus nokušanu tiek atrasti. Pavasaros un vēlu rudenī, kad ūdens tilpnes vēl neklāj ledus, parasti slīkst gados pavecāki vīrieši – makšķernieki, izkrītot no laivas vai laivai apgāžoties. Pārsvarā viņi arī ir tie, kuri ignorē glābšanas vestes, uzskatot, ka visu dzīvi veiksmīgi bez tām iztikuši un nekas taču vēl nav noticis...Ūdeņos bojāgājušo statistikaVUGD statistikā parādās tikai tie gadījumi, kuros ir strādājuši VUGD glābēji. Faktiskais noslīkušo cilvēku un it sevišķi bērnu skaits ir lielāks. Piemēram, ja klātesošie no ūdens izvelk slīkstošo cilvēku, bet viņš jau ir miris, VUGD palīdzība nav nepieciešama un uz notikuma vietu neizbrauc, tātad arī neparādās šajā statistikā.Kā liecina statistika, peldsezonas laikā visbiežāk noslīkst tieši jauni (20 – 35 gadus veci) vīrieši. Cilvēki, kuri slikti peld ir piesardzīgāki, cenšas turēties tuvāk krastam, nepeldēt dziļumā. Savukārt labākie peldētāji ir par sevi pārliecināti, taču neiedomājas, ka ūdenī var saraut krampji, rasties problēmas ar sirdsdarbību, vai arī var sapīties ūdenszālēs vai zvejnieku tīklos. Tāpat nereti peldēšanās notiek alkohola reibumā.Pēdējos gados aizvien vairāk ir gadījumu, kad cieš ūdens sporta veidu cienītāji. It īpaši bīstami var kļūt ūdens motocikli, ja tos vada pārdroši, neapdomīgi vai pat alkohola reibumā esoši jaunieši. Aizvadītajos gados bijuši gadījumi, kad bojā iet paši motociklisti, kad braucamajam apgāžoties vadītājs gūst traumas un nespēj izpeldēt krastā. Tāpat arī pārgalvīgie ūdens motociklisti apdraud tos cilvēkus, kuri peldas šajās ūdenstilpnēs.Šogad 4.maijā piemājas baseinā noslīka 3 gadus vecs zēns. Ārzemēs par šo problēmu runā un brīdina jau sen. Latvijā tas ir viens no pirmajiem gadījumiem, taču ņemot vērā, ka baseini un dīķīši pie mājām kļūst aizvien populārāki, šādi gadījumi varētu būt arī nākotnē. VUGD iesaka, kas būtu jāievēro, lai uz ūdens nenotiktu nelaime. Šie padomi ir it kā ļoti vienkārši un visiem zināmi, taču veidoti tie ir ņemot vērā konkrētus gadījumus, katra šā vienkāršā ieteikuma neievērošana ir prasījusi kāda cilvēka dzīvību:• Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi +18C. Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām, peldēšanās jāpārtrauc. Sezonas sākumā peldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam, bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis, peldes var kļūt ilgākas. • Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. • Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts! • Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. • Pirms peldēšanās vai vizināšanās ar laivu savlaicīgi brīdini savus biedrus, ja neproti labi peldēt. Pirms vizināšanās ar laivu neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti. • Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd. • Pirms ieej ūdenī, brīdini krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esi plānojis peldēt, vai esi paredzējies nirt zem ūdens. • Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Vispirms pārliecinies, vai ūdens tilpnes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus. • Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji. • Peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu, jo sekas nav prognozējamas. • Ja esi iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam. • Peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ. • Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var iepūst dziļumā, aiznest pa straumi. • Pirms nodarbojies ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vienkārši vizinies ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti! • Pirms ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina vai dūņaina. Pārbaude jaunās sezonas sākumā nenāktu par ļaunu pat zināmā vietā. • Kad bērns dodas ūdenī, pieaugušajam noteikti jābūt tuvumā un modram. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Bērniem drīkst ļaut plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. • Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt. Bērni var pārvērtēt savas spējas. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts, turklāt bērns šādā situācijā izbīstas daudz vairāk nekā pieaugušais un zaudē paškontroli. • Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Savukārt piepūšamie peldlīdzekļi ( riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā. • Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā. • Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargā, ja mazais iekrīt ūdenī. Taču peldlīdzekļos neizmantojiet „drošības jostas", lai bērns nepārkristu pāri malai. Ja gadījumā laiva apgāzīsies, bērns atradīsies zem ūdens. • Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību. Bērns, sniedzoties pēc tām, var iekrist ūdenī. • Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību. • Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā. • Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens. • Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime. • Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta. Inga Vetere,VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece

ZZ.lv ARHĪVS

VUGD: Esiet uzmanīgi uz ūdens!

Kategorijas