ZZ.lv ARHĪVS

Atliek «Latvijas piena» un «Preiļu siera» vadītāja strīda par nepatiesu ziņu atsaukšanu izskatīšanu

zz.lv

2014. gada 16. jūnijs 22:36

373
Atliek «Latvijas piena» un «Preiļu siera» vadītāja strīda par nepatiesu ziņu atsaukšanu izskatīšanu

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien atlika civilstrīda starp SIA "Latvijas piens" un AS "Preiļu siers" vadītāju Jāzepu Šnepstu par nepatiesu ziņu atsaukšanu izskatīšanu, vainojot zemnieku kooperatīvu naudas atmazgāšanā.

Pagaidām jauns lietas izskatīšanas datums nav nozīmēts, aģentūru LETA informēja tiesā. Savukārt iepriekš šīs lietas izskatīšana tiesā iepriekš dažādu iemeslu dēļ vairākkārt atlikta.

Prasība tiesā tika iesniegta saistībā ar Latvijas piensaimnieku centrālās savienības pārstāvja "Preiļu siera" vadītāja Šnepsta publiskajiem izteikumiem, kad viņš apgalvoja, ka "Latvijas piena" jaunbūvējamā piena rūpnīca Jelgavā ir "naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā".

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš - pēc pirmās tiesas sēdes atlikšanas - norādīja "Latvijas piena" pārstāve tiesā zvērināta advokāte Anete Bergmane, atceltā tiesas sēde apliecināja, ka atbildētājs mēģina novilcināt strīda izskatīšanu.

"Pret uzņēmumu izteiktie konkurentu apvainojumi ir neloģiski un nepamatoti. To apliecina atliktā tiesas sēde. "Preiļu siera" pārstāvis neieradās uz tiesas sēdi, aizbildinoties, ka neesot paspējis sagatavoties un iesniegt pierādījumus. Argumentus, kāpēc pierādījumi nav iesniegti, kaut gan "Preiļu siers" tos solīja iesniegt jau 2011.gada 6.jūnijā, tiesa nesaņēma. Šāda rīcība ir raksturīga atbildētājiem, kas mēģina novilcināt strīda izskatīšanu tiesā," toreiz norādīja Bergmane.

LETA jau ziņoja, ka "Latvijas piena" dibinātāji ir piensaimnieku kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS".
14,8 miljonus eiro vērtās rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī Jelgavā. Kooperatīva 600 biedru līdzfinansējums ir 1,4 miljoni eiro, kredīts - aptuveni 9,2 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,3 miljoni eiro, savukārt valsts garantētais atbalsts ir 7,1 miljons eiro. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda - 250 tonnas vienā maiņā, sieru ražošanas jauda - no 500 līdz 600 tonnām mēnesī.

Pret projektu asi protestēja Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, norādot uz projekta attīstītāju vēlmi vēl vairāk sadrumstalot Latvijas piena tirgu, kurā patlaban darbojas ap 40 pārstrādes uzņēmumiem.