ZZ.lv ARHĪVS

Staburadzieši piemin komunistiskajās represijās zaudētos

Gaitis Grūtups

2014. gada 14. jūnijs 16:11

390
Staburadzieši piemin komunistiskajās represijās zaudētos

Pieminot Komunistiskā genocīda upurus, sestdien Jelgavā, Svētbirzē, un pēc tam Jelgavas muzejā pulcējās politiski represēto apvienības “Staburadze” dalībnieki un viņu atbalstītāji.

No tiem 19 staburadziešiem, kas pieredzējuši 1941. gada 14.jūnija traģiskos notikumus, uz pasākumu bija atnākušas Maija Skusta un pati vadītāja “Staburadzes” vadītāja Valda Dzintare. Viņa minēja, ka politiski represēto piemineklim Svētbirzē pie akmenī veidotajiem sliežu gulšņiem, kuros iegravēti izsūtījumā mirušo Jelgavas apriņķa iedzīvotāju vārdi, vajadzētu pielikt paskaidrojošu uzrakstu. Tāda iecere, viņasprāt, bijusi arī aizsaulē aizgājušajam pilsētas māksliniekam Georgam Svikulim, taču iecerētais nav paveikts. Pilsētas mērs Andris Rāviņš atbildēja, ka G.Svikulis gribējis, lai mākslas darbs rada interesi un lai tajā viss nav pateikts līdz galam. Pēc mēra teiktā, šis jautājums būtu jāizvērtē profesionāļiem.

Viens no jaunākajiem organizācijas dalībniekiem uzņēmējs Vitālijs Upenieks, kurš piedzima Sibīrijā 1951. gadā un kopā ar māti Latvijā atgriezās 1957. gadā, stāstīja, ka viņam bērnība pagāja salīdzinoši viegli. Taču Sibīrijas zemē gāja bojā viņa vecvecāki vēlākos gados. 1949. gadā par mežabrāļu atbalstīšanu tiesātā Irēna Kalniņa pārliecināta, ka uz staburadziešu pasākumiem nāk tāpēc, lai sastaptu savus likteņa biedrus. Kad viņu apcietināja, tai bija bija 18 gadu. “Kaut arī no jaunības septiņi gadi ir pavadīti cietumā, tomēr domāju, ka mana dzīve bijusi piepildīta. Nekļuvu par mākslinieci, bērnu varēja būt vairāk, bet līdz pilnībai jau netiek neviens,” atzīst sirmā kundze.


Sarīkojuma dalībniekus apveica Jelgavas pilsētas, gan arī Jelgavas novada pašvaldību, kā arī vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

1941. gada 14. jūnijā tika apcietināti un deportēti uz Krieviju 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, no kuriem daudzi izsūtījumā gāja bojā.