Svarīgi laikus pamanīt narkomānus; tie ir bīstami gan sev, gan citiem!

2014. gada 9. jūnijs 19:47

9672

Svarīgi laikus pamanīt narkomānus; tie ir bīstami gan sev, gan citiem!

Atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē viņa sociālo statusu un palielina mirstības risku. Atkarību izraisa gan psihoaktīvo vielu lietošana, gan arī aizraušanās ar azartspēlēm un jaunajām tehnoloģijām (datoratkarība).

Psihoaktīvās vielas, kas rada atkarību, iedala dažādi, taču populārākais dalījums ir legālās (alkohols, tabaka, daži medikamenti, inhalanti u.c.) un nelegālās, kuru lietošana, glabāšana un pārdošana ir aizliegta (heroīns, efedrons, ekstazī, marihuāna u.c.). Tās rada tik spēcīgas un neparastas sajūtas, ka rodas vēlme mēģināt vēl, kas īsā laikā noved pie lielākām devām un nespējas justies labi bez vielas lietošanas.

Slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģijas nodaļas vadītājs Genādijs Vihņēvičs atzīst, ka pašlaik «topā» ir augu maisījumu vilnis (tos smēķē pat 12 gadu veci bērni), tad amfetamīni un metamfetamīni, kā arī opiāti (visvairāk heroīns), bet arī dažādi medikamenti. Pēdējā laikā ir maz narkomānu, kas lieto tikai viena veida vielas, tādēļ izplatīta diagnoze ir polinarkomānija, teic G.Vihņēvičs.

Visu rakstu par narkotikām lasiet otrdienas, 10. jūnija, «Zemgales Ziņās».

PAZĪSTAMĀKIE NARKOTIKU VEIDI UN TO LIETOTĀJU PAZĪMES

Augu maisījumi

Tā saucamās «legālās narkotikas» ir aktuālas kopš 2009. gada, visbiežāk gan šajos «herbārijos» vismaz viens augs iekļauts Latvijā kontrolējamo vielu sarakstā. Šo vīraku psihoaktīvā iedarbība ir neprognozējama un nestabila. Bieži vien sekas ir psihozei līdzīgi stāvokļi, baiļu un citas sajūtas, kas grūti pakļaujas terapijai. Ņemot vērā tajā esošo augu īpašības, augu maisījumi var izraisīt nekontrolētu nervu sistēmas stimulāciju (cilvēks izskatās uzbudināts, savā darbībā paātrināts, viegli aizkaitināms, paviršs un egocentrisks) vai arī nekontrolētu nervu sistēmas atslābināšanos – samazinās lietotāja spēja izvērtēt savas objektīvās fiziskās un emocionālās vajadzības, palēninās reakcija uz apkārt notiekošo. Citi maisījumi rada halucinācijas vai izmainītu realitātes uztveri, līdz ar to uzvedība var kļūt neprognozējama un pat bīstama sev un apkārtējiem. Halucinācijas ir saistītas ne tikai ar vizuālās uztveres izmaiņām, bet arī ar skaņas, smaržas, taustes un garšas uztveres izmaiņām, tiek izmainīta emocionālā sajūta un reakcija. Attiecības ar apkārtējiem kļūst virspusējas vai pat konfliktējošas, jo citu cilvēku norādījumi par uzvedības izmaiņām tiek uztverti kā uzbrukums vai nepatiess apvainojums.

Kanabiss

Indijas kaņepju (Cannabis sativa) auga sveķus (THC) sauc par hašišu, bet ziedus un lapiņas par marihuānu. Marihuānu visbiežāk dēvē par «zālīti». Sākumā lietotājs izjūt jautrību, smieklu lēkmes, možumu, pļāpīgumu, reizēm atslābumu vai miegainību. Aug pašpārliecinātība, lai gan patiesās cilvēka spējas pavājinās. Var sākties uzbudinājums un agresivitāte. Izmainās telpas, krāsu, skaņu un smaržu uztvere. Domas bieži kļūst nesakarīgas, novēro patvaļīgu asociāciju plūsmu, kas dzīvē nav pielietojama. Ar augstu THC koncentrāciju sākas halucinācijas, trauksme, apjukums, var parādīties ārprāta lēkmes. THC intoksikācijā paplašinās acu zīlītes, parādās sārtums acu baltumos, sausums mutē un kaklā un nepatīkamas sajūtas degunā. Pastiprinās apetīte. Kļūst neskaidra runa, traucētas kustības un to koordinācija. Ievērojami paātrinās sirds ritms. Reibums beidzas ar noslēgtību un miegainību. Bez marihuānas vai hašiša pieradušais novēro uzbudināmību, neiecietību, apetītes pasliktināšanos, svara zaudēšanu, miega traucējumus, drebuļus, svīšanu, žāvāšanos, nepatīkamas sajūtas muskuļos, nelielu trīci izstieptu roku pirkstos. Cieš koncentrēšanas spējas, operatīvā atmiņa un sekmes mācībās, smēķētājs zaudē interesi par skolu, ģimeni un draugiem, ir nesabiedrisks, aizdomīgs, nelīdzsvarots un vienaldzīgs. Smēķētāji kļūst neapķērīgi. THC var izraisīt saslimšanu ar garīgām slimībām. Bieži novēro hormonālus traucējumus, samazinās augšanas hormona izdalīšanās, kas ir īpaši bīstami nepilngadīgajiem. Cieš dzimumdziedzeri. Smēķētājus moka sauss klepus, hroniski kakla iekaisumi, augšējo elpošanas ceļu infekcijas, apgrūtināta elpošana caur degunu, hroniski bronhīti, var nākt klāt astmas lēkmes. Kanabisa dūmi satur vēl vairāk vēzi izraisošas vielas nekā tabaka. Vājinās imunitāte.

Opiāti

Ar opiātiem apzīmē miega magoņu (Papaver somnifemm) produktu grupu – morfīnu, kodeīnu, opiju, kā arī citus depresantus. Ievadot heroīnu vēnā, sākas fiziski patīkamas sajūtas – karstuma vilnis, ādas tirpas (iesācējiem var būt nelabums, nieze). Daudzi to salīdzina ar orgasmu. Šāds stāvoklis ilgst tikai dažas minūtes, to nomaina eiforija, viegluma, lidojuma, svētlaimes un atslābuma sajūta. Apreibušie kļūst sapņaini, it kā aizdomājušies, nedaudz miegaini, periodiski aizkrīt plakstiņi. Domāšana un runa izteikti tēlaina. Izzūd sāpes un klepus reflekss, ievērojami samazinās gremošanas sekrētu izdalīšanās, pazeminās asinsspiediens un ķermeņa temperatūra. Pēc trīs līdz sešām stundām miegainība pāriet miegā, kuram raksturīgs lēns elpošanas ritms. Pārdozējot elpošana var pilnīgi apstāties. Izteikti šauras acu zīlītes, kas nereaģē uz gaismu. Opiāti, īpaši heroīns, ātri izraisa tieksmi aizvien biežāk atkārtot to ievadīšanu. Opiātu trūkuma gadījumā sākas paģiru stāvoklis – šķaudīšana, pastiprināta siekalošanās, iesnas, acu asarošana, nemiers, nepatīkamas sajūtas muskuļos, kas pāriet lauzošās sāpēs. Narkomāns nekur nespēj atrast sev vietu, rīvē sāpošās muskuļu grupas, bieži sākas nelabums un vemšana, kam pievienojas arī caureja. Pilnīgi izzūd miegs. Neārstēta atturēšanās vissmagākā ir līdz ceturtajai dienai. Zūd ētiskie principi, var apkrāpt vai pat laupīt, lai iegūtu naudu, vai arī paši kļūst par narkotiku izplatītājiem. Nereti uznāk depresija, domas par pašnāvību. Hroniska intoksikācija izsauc novājēšanu, priekšlaicīgu novecošanu, zobu bojāšanos. Sejas āda kļūst sausa, pelēcīgi dzeltenīga, vēnas sarētojušās, pigmentētas, brūni rētojumu celiņi vēnu vietās. Svaigu dūrienu pēdas manāmas pat uz sīkākajām vēnām. Mirstība opiomānu vidū ir 10 – 15 reizes augstāka.

Kokaīns

Iegūst no kokas krūma (Erythroxylon coca). Izplatītākā forma ir kokaīna hidrohlorīds – balts, rūgts pulveris. Dārgākā narkotiskā viela, vairāk izplatīta rietumvalstīs. To lieto iešņaucot vai arī injekciju veidā. Reibums pāraug izteiktā eiforijā un darboties gribā. Liekas, ka tu esi pats labākais, skaistākais un varenākais. Izzūd bada, slāpju un noguruma sajūta. Eiforiju pēc nepilnas stundas nomaina depresija ar koncentrēšanas grūtībām, vainas apziņu, pašnāvības domām, apātiju un nespēku. Ar laiku pilnīgi izzūd miegs. Uzbudinājuma un haotiskās darbošanās dēļ nonāk līdz spēku izsīkumam. Kokaīns izraisa asinsspiediena, temperatūras paaugstināšanos, sirds ritma, elpas paātrināšanos, perifēro asinsvadu sašaurināšanos, acs zīlītes paplašināšanos, svīšanu, urīna aizturi un vēdera aizcietējumu. Pēc 24 stundām var sākties kokaīna delīrijs, kas izpaužas ar taustes halucinācijām – «kokaīna vaboles, skudras», kuras it kā lodā zem ādas. Rādās dažādi priekšmeti, kas izstaro gaismu, dzirdamas balsis. Var sākties dezorientācija un domāšanas traucējumi, agresīva uzvedība. Bieži novēro vajāšanas māniju, kas sākumā izpaužas ar aizdomīgumu, trauksmi, bailēm un domāšanas traucējumiem – murgiem, kas var izraisīt agresiju. Nereti piemeklē krampju lēkmes. Depresiju dēļ nosliece uz pašnāvību. Kokaīns izraisa asinsvadu spazmas, tāpēc novēro sirds išēmiju un miokarda infarktus, veidojas trombi asinsvados. Ātrāk attīstās koronāro artēriju ateroskleroze. Paaugstinātās sirds slodzes dēļ palielinās kreisais sirds kambaris. Bieži novēro sirds aritmiju un miokardītus, kā arī aortas atslāņošanos, tromboflebītus. Seksuālo funkciju traucējumi. Šņaucējus bieži piemeklē deguna gļotādas bojājumi, blakusdobumu iekaisumi.

Amfetamīni

Pieder stimulatoru grupai. Var būt tablešu, kapsulu un injekciju šķīdumu formā. Ievadīšanas sākumā novēro psihisku un fizisku labsajūtu, pat eiforiju, augošu možumu un enerģiju. Palielinās fiziskās un intelektuālās spējas, pašpārliecinātība, kustību aktivitāte, nemiers, brīžiem haotiska darbošanās un runīgums. Var būt arī pārlieku uzbudināti un nesavaldīgi. Niecīgu iemeslu dēļ var sākties agresivitāte. Reibuma stāvoklī zūd apetīte, nogurums. Nav iespējams iemigt. Amfetamīni pastiprina dzimumtieksmi. Seja kļūst bāla, parādās acu spīdums un paplašinās zīlītes, kas nereaģē uz gaismu, paātrinās sirds darbība un ritma traucējumi, arī paaugstinās asinsspiediens, var būt stenokardiskas sāpes krūtīs. Izstieptu roku plaukstās var pamanīt trīci. Iespējami muskulatūras krampji un pat epilepsijas lēkmes. Novēro pastiprinātu urīna izdalīšanos, caureju un vemšanu. Paaugstinās ķermeņa temperatūra. Pārdozēšanas gadījumos vai garīgi nestabilām personām var sākties paranoja, uztveres un apziņas traucējumi, redzes, ožas un taustes halucinācijas, paniskas bailes, aizdomīgums un agresivitāte. Psihotisko traucējumu laikā saglabājas atmiņa un orientācija, tāpēc narkomāni šos stāvokļus ilgstoši atceras un cenšas atkarību pārtraukt. Īpaši ātri izteiktu atkarību rada metamfetamīni. Lai izjustu iepriekšējo reibumu, jāpalielina devas. Amfetamīnu trūkums organismā izpaužas kā viegla uzbudināmība, nospiestība, depresija. Depresiju nomaina nogurums un izsmeltība. Pirmās fāzes ilgums – no deviņām stundām līdz četrām diennaktīm. Otrajā fāzē (līdz desmit nedēļām) novēro nospiestību, trauksmainību, miega uzlabošanos. Pēc trīs mēnešiem var atkārtoties izteiktas tieksmes viļņi. Ilgstošas intoksikācijas iespaidā novēro garīgo spēju izsīkumu, ātru nogurdināmību, domāšanas izmaiņas – iedziļināšanos detaļās, sīkos iespaidos, izklaidību, koncentrēšanās grūtības, līdz ar to pavājinātu atmiņu. Rodas grūtības mācībās. Atkarīgie kļūst emocionāli pazemināti, kaunīgi, bailīgi, uzvedība savāda, sāk atgādināt garīgi slimus cilvēkus. Pēc ilgstošiem miega traucējumiem var sākties tā saucamās amfetamīnu psihozes. Tās izpaužas ar spilgtām dzirdes, redzes, ožas, taustes halucinācijām un murgainu apkārt notiekošā interpretāciju. Šķiet, ka kāds seko, vajā. Sāk meklēt apslēptus mikrofonus, cenšas noskrāpēt no sava ķermeņa ložņājošus kukaiņus. Šādā stāvoklī lietotāji var būt bīstami apkārtējiem. Dažkārt pavīd pašnāvnieciskas domas. Nepietiekamas ēšanas un slāpju sajūtas pavājinājuma dēļ amfetamīni izraisa izteiktu ķermeņa masas samazināšanos, novēro vitamīnu deficītu. Sejas krāsa bāli dzeltenīga, gļotādas sausas un tāpēc viegli ievainojamas. Novājinātības dēļ ir grūti strādāt un mācīties. Amfetamīnu kā dopingu dažkārt izmanto sportisti un noziedznieki. Pie stimulatoriem pieder arī LSD, kas ir viena no visspēcīgākajām narkotikām, Latvijā nav pārāk izplatītas. Parasti piedāvā mazu pilulu vai piesūcinātu cukurgraudu veidā.

LSD iedarbība sākas jau pēc 5 – 10 minūšu laikā. Sākas nekontrolēti smiekli vai raudas. Paātrinās pulss, paaugstinās asinsspiediens, paplašinās acu zīlītes, sākas svīšana, ceļas temperatūra, var būt nelabums, galvas reibonis, trīce, vājums un koordinācijas traucējumi. LSD sevišķi izmaina redzes un apkārtnes īstenības uztveri, realitāte izzūd, pat parastas lietas šķiet mistiskas. Attīstās mākslīgi izraisīta psihoze, un nekad nevar paredzēt, ar ko tā beigsies, tāpēc iesācējus parasti pieskata pieredzējušāki narkomāni. Mākslīgās psihozes laikā var iet bojā, piemēram, izlēkt pa logu vai uzbrukt apkārtējiem.

Dizaina narkotikas – ekstazī tabletes
Ekstazī grupas vielas ir sintētiski amfetamīnu atvasinājumi, no kuriem viens 1992. gada nogalē pat nelegāli izgatavots Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā. Tirgū tās sauc arī par deju vai mīlas narkotikām. To dažādie veidi ir vai nu ar stimulējošu, vai halucinogēnu iedarbību. Ekstazī grupas vielu ietekme sākas pēc 20 – 60 minūtēm, kulmināciju novēro pēc 1,5 – 2 stundām. Iedarbojas četras līdz sešas stundas. Sākumā novēro īsu dezorientācijas efektu, kam seko neliela muskulatūras raustīšanās, durstīšana visā ķermenī. Pēc tam iestājas komforta sajūta, kam seko enerģijas pieplūduma sajūta un eiforija. Pieaug vēlēšanās komunicēties un dalīties ar savām izjūtām un domām. Sākas emocionāls pacēlums. Rodas īpaša harmonija ar sarunu partneriem un maigums vienam pret otru. Izzūd biklums, pastiprinās drošības sajūta, pašpārliecinātība un saasinās uztvere. Priekšmeti kļūst spilgtāki. Lielu devu gadījumā var sākties halucinācijas. Paātrinās sirds darbība, paaugstinās asinsspiediens, ķermeņa temperatūra, paplašinās acu zīlītes. Organisms izžūst un zūd elektrolītu līdzsvars. Pieaug seksualitāte. Jau vidēju devu lietošana izsauc nelabumu, sausumu mutē un slāpes. Pieaug muskuļu tonuss, var sākties spazmas, košana muskuļos, trīce, galvas sāpes un svīšana. Beigās parādās nemiers, nervozitāte, uzbudināmība, noguruma sajūta, grūti koncentrēt uzmanību, novēro atmiņas traucējumus. Iemigšanas traucējumi. Var sākties negatīvu atmiņu uzplūdi, trauksme un bailes, nospiestība un pat depresija, domas par pašnāvību. Garīgi jūtīgiem cilvēkiem ekstazī grupas vielas var izprovocēt garīgas slimības. Visbīstamākais ekstazī grupas vielu izraisītais sarežģījums ir ķermeņa temperatūras celšanās (pat 41-43 o) un elektrolītu (sāļu) līdzsvara izjukšana lielo fizisko slodžu laikā – ilgstoši dejojot. Straujo asinsspiediena maiņu dēļ var iestāties kolapss. Dejotāji nejūt slāpes un badu, reiboni, nogurumu un sāpes, tāpēc arī visbiežāk novēro «karstuma dūrienus». Ir pieaugušas arī nieru un aknu saslimšanas ekstazī grupas vielu lietotājiem, jo preparātiem bieži ir klāt dažādi indīgi piemaisījumi, kas palikuši no ķīmiskām izejvielām. Lietotāji drīz vien sāk paaugstināt devas vai arī pāriet uz citām vielām.

Centrālās nervu sistēmas depresanti

CNS depresanti ir sintētiski radītas iemidzinošas vai nomierinošas vielas, kuras izmanto nervu un psihisku slimību ārstēšanā ierobežotu laiku, lai izvairītos no pierašanas. CNS depresanti atrodas Labklājības Ministrijas Bīstamo psihotropo vielu sarakstā, jo tās var izmantot ļaunprātīgos nolūkos, tāpēc tos var iegādāties tikai ar recepti. Depresantu iedarbība sākas pēc stundas, ja tos lieto iekšķīgi, bet ļoti strauji, ja ievada vēnā. Tie izdalās tikai caur nierēm un ilgstoši saglabājas organismā. Sākumā var būt neliels uzbudinājums ar pacilātību un alkoholam līdzīgu reibumu. Īpaši traucētas precīzas kustības. Neskaidra runa, tā kļūst monotona un nesaprotama mēles stīvuma dēļ. Vēlāk apreibušie kļūst kavēti, ar sastingušu mīmiku, mazkustīgi, miegaini, ar lēnu runu, grūti saprot apkārt notiekošo.Barbiturāti un trankvilizatori izsauc zīlīšu paplašināšanos, pastiprinātu siekalu izdalīšanos (īpaši pēc to intravenozas ievadīšanas), asinsspiediena krišanos, elpošanas palēnināšanos. Pie lielām devām var iestāties iemigšana (narkoze) un bezsamaņa.CNS depresanti ātri veido psihisku un izteiktu fizisku atkarību. Nepieciešamība palielināt devu sākas jau pēc pāris nedēļām. Medikamenti pārstāj nomierināt, bet uzbudina. Miega līdzekļu un benzodiazepīnu trūkuma gadījumā sākas kašķīgums, agresivitāte, trauksme, bailes, nemiers, bezmiegs, galvas sāpes, drebuļi, cīpslu refleksu pastiprināšanās, roku trīce, muskuļu krampji, nogurdinošas sāpes lielajās locītavās, mugurā.Ievērojami pasliktinās garastāvoklis, var būt pat pašnāvības idejas, delīrijs jeb apziņas aptumšošanās ar scēniskām halucinācijām. Bīstams sarežģījums ir epilepsijas lēkmju sērijas, kuru laikā atkarīgais var nomirt.Vielu trūkums īsās darbības barbiturātu un benzodiazepinu gadījumā sāk izpausties jau pēc 12 – 24 stundām un visizteiktākās ir 2. – 4. dienā, bet ilgākas darbības vielām smagākais posms ir 5. – 8. diena.Depresanti izraisa egocentrismu, noslieci uz eksplozivitāti, depresiju, kuru laikā bieži rodas pašnāvības idejas. Atkarīgajiem sākas intelekta pazemināšanās – garīgo procesu palēnināšanās, atmiņas pasliktināšanās (it sevišķi par neseniem notikumiem), uzmanības un koncentrēšanās spēju traucējumi. Atkarīgo personības izmaiņas ir līdzīgas kā gados veciem cilvēkiem. Tie kļūst liekvārdīgi, ar grūtībām spēj pateikt galveno, nespēj atšķirt svarīgo no mazsvarīgā. Agri sākas kritikas trūkums un plānprātība.Atkarīgie ir bāli, uz muguras ādas ir punktveida izsitumi, pietūkuši acu plakstiņi un sejas tūska, paplašinātas acu zīlītes, pastiprināta siekalošanās, aplikta mēle, pazemināti cīpslu refleksi, līdzsvara un gaitas traucējumi, kā arī neskaidra runa. Bieži ir pazemināts asinsspiediens, pasliktinātas nieru funkcijas, palēnināta elpošana, plaušu iekaisumi, asinsrades pasliktināšanās – anēmija un leikopēnija.Atkarīgie ātri zaudē darba spējas personības izmaiņu, kā arī fiziskās mazspējas dēļ. Viņi kļūst neciešami sadzīvē savas nesavaldības un kašķīguma dēļ. Atkarīgie sāk nepārtraukti apmeklēt ārstus, prasa tiem miega zāles vai benzodiazepīnus, nonāk materiālās grūtībās. Tie biežāk iegūst traumas un cieš dažādos nelaimes gadījumos.

Vairāk info: Narkomania.lv

ZZ.lv ARHĪVS

Svarīgi laikus pamanīt narkomānus; tie ir bīstami gan sev, gan citiem!

Kategorijas