Tiesāšanās ar Kažotnieku Ozolniekiem izmaksā 50 latu stundā

Tiesvedība starp Ozolnieku novadu un šīs pašvaldības kādreizējo izpilddirektoru Jāni Kažotnieku ilgst jau kopš pagājušā rudens, taču Ozolnieku Dome nespēj sniegt skaidru atbildi, cik daudz budžeta līdzekļus skandalozā tiesāšanās tai prasījusi. Turklāt papildus diviem pašvaldībā uz pusslodzi strādājošajiem juristiem šajā prāvā Ozolnieki algo vēl vienu advokātu, bet viņa honorārs būšot zināms tikai pēc tiesvedības beigām. Lēšams, ka kopumā Ozolnieku iedzīvotājiem tiesāšanās ar bijušo izpilddirektoru līdz šim izmaksājusi jau ap diviem tūkstošiem latu.
Ozolnieku novada Dome pagājušajā nedēļā Augstākās tiesas Senātā kasācijas kārtībā pārsūdzējusi Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tā pilnībā apmierināja bijušā Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektora J.Kažotnieka prasību. Tiesa nolēma, ka Ozolnieku Dome pagājušajā vasarā viņu no amata atbrīvojusi prettiesiski un ka darba uzteikums ir spēkā neesošs. Tiesa Ozolnieku Domei deva desmit dienu termiņu labprātīgi izmaksāt J.Kažotniekam atlīdzību par piespiedu kārtā kavēto darbu – 11 749,29 lati. Par labu valstij no Ozolnieku Domes piedzenama arī valsts nodeva 357,98 latu apmērā, kā arī vairāk nekā seši lati par lietas izskatīšanu. Pagaidām vēl nav zināms, vai Augstākā tiesa pieņems izskatīšanai Ozolnieku kasācijas sūdzību, vai arī to noraidīs.Uz jautājumu, vai Ozolnieku novada Domes deputātiem piedāvāta iespēja katram personīgi uzņemties finansiālo atbildību gadījumā, ja Augstākā tiesa lems tāpat kā iepriekšējās instances, Domes vadība atbild izvairīgi. «Ja Senāta Civillietu departaments atstās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedumu, tad arī deputāti lems par kompensācijas izmaksas kārtību,» pašvaldības juristes Genovevas Celmas sagatavotā atbildes vēstulē skaidro Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants. Viņš neatbild, cik visa šī tiesvedība jau patlaban izmaksājusi Ozolnieku pašvaldībai. Tiesvedībā pret J.Kažotnieku Dome nolīgusi advokātu Selvi Selgu, kas «sniedz pakalpojumus un saņem samaksu saskaņā ar līguma nosacījumiem». Cik liels ir jurista honorārs, J.Vīgants neatklāj. Sarunā ar «Ziņām» pašvaldības juriste G.Celma gan apgalvoja, ka pieaicinātajam kolēģim vēl nekas neesot maksāts. «Kad noslēgsies tiesvedība, tad viņš arī saņems,» saka G.Celma. Ozolnieku juriste atklāj, ka S.Selgas honorāra likme par stundas darbu ir 50 latu. To «Ziņām» apstiprināja arī advokāts S.Selga. Viņš nemācēja uzreiz pateikt, cik stundu sava laika Ozolnieku labā jau veltījis šajā lietā, taču «vismaz 20 stundas tās ir». Tādējādi rēķināms, ka Ozolnieku pašvaldībai jau patlaban jārēķinās ar vismaz 1000 latu izdevumiem pieaicinātajam juristam. Pēc J.Vīganta vēstītā, līdz šim Ozolnieku pašvaldībai bijis jāsedz vien izmaksas, ko veido valsts nodeva un drošības nauda par apelācijas un kasācijas sūdzībām. Cik lielas tās ir, mēra vietnieks neatklāj. Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv atrodams, ka par prasību, kas novērtējama naudas apmērā no 5001 lata līdz 20 000 latiem, valsts nodeva ir 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas jeb šajā gadījumā tie ir 188 lati no nepilniem 12 tūkstošiem latu. Savukārt drošības nauda veido vēl 50 latu izdevumus. Kopumā par Ozolniekiem neveiksmīgo apelācijas sūdzību un tagad kasācijas sūdzību pašvaldībai jārēķinās ar vairāk nekā 500 latu izdevumiem. «Ziņas» arī noskaidroja, cik juristu algo Ozolnieku pašvaldība un kāds ir šo juristu atalgojums. J.Vīgants neslēpj, ka Ozolnieku Dome algo divas juristes (G.Celma un Zanda Oša), katru turklāt uz pusslodzi un par 400 latu mēnešalgu.Tiesvedībā iesaistītais un līdz šim abās prāvās uzvarējušais bijušais izpilddirektors J.Kažotnieks uzskata, ka pašvaldība nepamatoti šajā lietā tērē ievērojamus novada budžeta līdzekļus, par kuriem Dome «būtu varējusi izbūvēt vismaz divus kilometrus gājēju celiņu vai salabot bedres sešos kilometros ielu». «Tas viss pierāda tikai to, ka Domes juristi nav spējīgi strādāt un Dome papildus tērē naudu savu nespeciālistu nekompetences dēļ,» komentē J.Kažotnieks. Viņš apgalvo, ka Ozolnieku Dome, būdama lēmējvara (nevis izpildvara), izmanto budžeta jeb nodokļu maksātāju naudu iepriekš budžetā neparedzētiem mērķiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”