ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavas novada Dome aiz slēgtām durvīm skata un noraida opozīcijas deputāta pieprasījumu atklāt līgumu ar Caunes juristiem

Edgars Kupčs
Jelgavas novadā

2014. gada 30. maijs 14:02

1225
Jelgavas novada Dome aiz slēgtām durvīm skata un noraida opozīcijas deputāta pieprasījumu atklāt līgumu ar Caunes juristiem

Kaut arī sākotnēji kā pēdējais Jelgavas novada Domes šā mēneša sēdes darba kārtības punkts bija iekļauts arī deputāta Kārļa Rimšas («Reģionu alianse») pieprasījums ar tajā iekļautiem vairākiem lēmumprojektiem, pēc novada šefa Ziedoņa Caunes (ZZS) priekšlikuma vairākums deputātu (pret bija pats K.Rimša un atturējās Edgars Turks (ZZS)) nobalsoja, ka viņa iesniegtos dokumentus tikai izskatīs, turklāt aiz slēgtām durvīm.

Viens no trim deputāta K.Rimšas pieprasījumiem bija par to, lai Jelgavas novada Dome nolemj piespiest pašvaldības administrāciju deputātiem ļaut iepazīties ar līgumu, kas noslēgts starp Jelgavas novada pašvaldību un SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs», kura līdzīpašnieku Dzintaru Lagzdiņu iepriekš novada Domes priekšsēdētājs Z.Caune publiski saucis arī par savu privāto juristu, piemēram, tā dēvētajā stirnu malumedību lietā. K.Rimša līguma detaļas grib uzzināt, lai «varētu vērtēt turpmāko pakalpojumu izmantošanas lietderību». K.Rimša portālam zz.lv skaidro, ka līdz šim viņš vērsies pašvaldība ar iesniegumu, kurā aicināts izpaust līgumu, taču tās vadība atteikusies deputātam to atklāt.

Pieprasījumā K.Rimša raksta, ka SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» juristi Aldis Jēgeris un Dz.Lagzdiņš «vairākas reizes «īpatnēji» skaidrojuši likumus, noteikumus un Jelgavas novada pašvaldības nolikumu. Piemēram, runa ir par novada Domes lomu iedzīvotāju publiskajā apspriešanā – juristi uzstājuši, ka domniekiem nav tiesību iejaukties plānotā kritušo lopu pārstrādes uzņēmuma veidošanā, lai gan pašvaldības nolikums to ļauj.

Kā vēl vienu piemēru apšaubāmam pašvaldības dāsni algoto juristu darbam deputāts min pērn 28. augustā notikušās jaunievēlēto deputātu mācības, kurās juristi, runājot par deputātu tiesībām un pienākumiem, apgalvojuši, ka par pašvaldības darba jautājumiem deputāti drīkst interesēties tikai rakstiski. 

Tāpat K.Rimša šaubās par novada juristu kompetenci Lielvircavas kultūras nama pirkuma vērtējuma jautājumā. Juristi pērn septembrī deputātu apvienoto komiteju sēdē apgalvojuši, ka šajā gadījumā iegādājamā objekta vērtēšana vispār nav nepieciešama, tādējādi pretēji normatīvos noteiktajam mudinot deputātus izšķirties par labu bez ekspertu vērtējuma par 570 tūkstošiem eiro no novada šefa Z.Caunes drauga Ulda Antipina pirkt viņa uzņēmumam «Lielvircava agro» piederošo būvi, kuras vērtība ir desmitkārt zemāka. 

Juristi arī pēc sev vien zināmiem likumiem apvienoto komiteju sēdē un domes sēdē šogad aprīlī skaidrojuši lēmumu par kāda autoceļa pārvietošanas atteikumu Valgundes pagastā, maldinot deputātus, ka, dodot atļauju, būtībā tiktu legalizēta apbūve vietā, kur tā nav atļauta, ka tad būs jāatļauj nelikumīga būvniecība arī citviet novadā, ka tādu darbību nepieļauj Publiskās mantas atsavināšanas likums, ka būvniecību liedz teritoriālais plānojums un ka deputāta Edgara Turka (ZZS) atļaujošais priekšlikums nav balsojams deputātiem, jo lēmuma pamatojumā minētie likumu un noteikumu punkti saturot pamatojumu atteikumam.

K.Rimša Domi aicināja savu pieprasījumu izskatīt atbilstoši «Jelgavas novada pašvaldības nolikuma» 88. punktam «Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz pašvaldības kancelejā. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā domes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību». Taču pēc Z.Caunes neargumentēta ierosinājuma vairākums deputātu lēma dienaskārtībā viņa pieprasījumu neiekļaut, bet to skatīt slepus pēc sēdes. Aiz slēgtām durvīm Nacionālās apvienības deputāts Aigars Strupulis uzstājis, ka par K.Rimšas priekšlikumiem balsot Domes sēdē nevarot, tādēļ tie patlaban palikuši bez tālākas virzības.

Kā vairākkārt ziņots, divu juristu uzturēšana Jelgavas novadam ik mēnesi izmaksā vairāk nekā 7830 eiro. Viņi savu firmu nodibināja neilgi pirms tam, kad novads 2010. gadā klusi izsludināja konkursu par juridisko pakalpojumu pirkšanu uz pieciem gadiem. Līdz tam pašvaldība algoja tos pašus juristus, mēnesī viņu algām tērējot mazāk par 2800 eiro. Novads gan apgalvo, ka pēc juristu pakalpojumu pirkšanas ārpakalpojumā tā izdevumi esot mazāki nekā pirms SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» nolīgšanas.

Kategorijas

Kategorijas