ZZ.lv ARHĪVS

Biseniekam 150 gadu jubilejas gadā atklāj plāksni

Gaitis Grūtups

2014. gada 28. maijs 12:53

554
Biseniekam 150 gadu jubilejas gadā atklāj plāksni

Pie biznesa centra «Zemgale» sienas atklātais Jāņa Bisenieka bronzas bareljefs, kas novietots uz tumša smalkgraudaina granīta plāksnes, atgādinās par novadnieku, kurš bija gan izcils uzņēmējs, krājaizdevu sabiedrību attīstītājs un agronoms, gan sabiedrisks darbinieks un mecenāts. 

Bareljefa atklāšanā piedalījās Jāņa Bisenieka fonda locekļi, uzņēmēji, kā arī skolēni, kuri sekmīgi piedalījušies fonda rīkotajā biznesa ideju konkursā. Fonda priekšsēdētājs LLU profesors Voldemārs Strīķis stāsta, ka ideja par piemiņas zīmi virmojusi vairākus gadus, līdz beidzot izcilnieka 150. jubilejas gadā tā radusi piepildījumu.

Bronzā veidotā bareljefa autors ir tēlnieks Edgars Grīnfelds, kurš ir izgatavojis arī bareljefu Ādolfa Alunāna kapa piemineklim. Tajā Jānis Bisenieks atveidots brieduma gados. Akmeņkalis Guntis Panders stāsta, ka granīta plāksne varētu būt atvesta no Zimbabves Āfrikā. «Tāds granīta tonis, ko mākslinieks vēlējās pieskaņot bareljefam, nav sastopams ne Latvijā, ne Skandināvijas valstīs,» paskaidro akmeņkalis. Viņš piebilst, ka piemiņas plāksne ir izturīga pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem un uzraksti arī lietū labi salasāmi. Šī akmeņkaļa radīts komunistiskajās represijās cietušo  piemiņas ansamblis Svētbirzē, kā arī plāksnes pie Jelgavas pils un «Academia Petrina».

Ne visai apmierināts ar piemiņas plāksnes novietojumu ir jelgavnieks Aldis Hartmanis. Viņš uzskata, ka agrākajai Staļina laikos celtajai kinoteātra ēkai, kura ir pārbūvēta par biznesa centru, ar Jāni Bisenieku nav nekāda sakara. «Šo plāksni vajadzēja novietot Svētes ielā, kur atrodas viņa māja un kurai no 1929. līdz 1940. gadam bija Jāņa Bisenieka vārds,» saka A.Hartmanis.