Atsakās no testa latviešu valodas un literatūras centralizētajā eksāmenā
«Nebija tik grūti, kā sākumā šķita,» par jau nokārtotajiem matemātikas un latviešu valodas centralizētajiem eksāmeniem teic pirms pārbaudījuma vēsturē sastaptie Jelgavas 4. vidusskolas divpadsmitie. Viņi priecājas, ka latviešu valodas un literatūras eksāmenā šogad vairs nebija testa, ko paredz Valsts izglītības satura centra pakāpeniski īstenotās pārmaiņas, atstājot pārbaudījumā vien teksta un domraksta daļas. Tas nolemts, lai nāktu pretim mazākumtautību skolēniem, kam tests sagādāja lielas grūtības, min skolotāja Elita Indriksone.
Latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena testa, kurā bija jāizvēlas atbilde uz vairāk nekā 20 jautājumiem, vietā šogad 12. klašu audzēkņi veica divus uzdevumus. Pirmajā, ievērojot pareizrakstības principus un kontekstu, bija jāievieto vārdi pareizajā formā, bet otrajā – trūkstošās pieturzīmes.
«Arī man šķiet, ka latviešu valodas un literatūras eksāmena pirmā daļa šogad bija vieglāka, lai gan tāpat galvā bija jāveic daudz operāciju, lai atbildētu pareizi. Tomēr jauniešu lielākā nelaime ir neuzmanība un paviršība, tāpēc grūti spriest, kā tas iespaidos kopējo rezultātu,» izmaiņas vērtē pilsētas latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītāja Elita Indriksone. Viņa min, ka atteikšanās no testa daļas galvenokārt notiek, piekāpjoties mazākumtautību skolēniem. Viņi kārto to pašu latviešu valodas un literatūras obligāto centralizēto eksāmenu, bet valodas apguvē vairāk orientējas uz tās praktisko lietojumu, tāpēc tests šiem audzēkņiem līdz šim bijis liels klupšanas akmens. Turklāt aptuveni pusotra minūte atbildes izvēlei ir pārāk īss laiks, lai nekļūdītos un neievilktu ķeksīti «uz labu laimi».
Vērtējot teksta un domraksta daļu eksāmenā, E.Indriksone atzīst, ka tajā liela loma bija jauniešu grāmatu lasīšanas paradumiem un spējai orientēties kultūras notikumos. Ņemot vērā, ka daudzi lasa pavirši un mehāniski, nespējot uztvert tekstu, šī eksāmena daļa nebija no vieglajām. Līdzīgi kā domraksts, kurā divpadsmitie varēja izteikties par tēmām «Valoda – durvis uz kultūru un cilvēkiem», «Mani literārie līdzinieki» un «Mans ceļš kultūras pasaulē». «It kā viegli, taču šajos darbos bija jāparādās spēcīgai faktu un argumentu atlasei. Tāpēc labāk veicās jauniešiem, kurus interesē literatūra un kultūra un kuri daudz lasa. Par kultūru gan literatūras stundās runājam pastarpināti, tāpēc eksāmenā kultūras fakti bieži ir pievilkti aiz matiem,» spriež E.Indriksone.
Raksta turpinājums izlasāms otrdienas, 27. maija, «Zemgales Ziņās».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”