ZZ.lv ARHĪVS

Muzeju naktī iepriecina jaunpienācēji, ilggadējie dalībnieki «sāk pagurt»

Uldis Veilands

2014. gada 18. maijs 02:15

58370
Muzeju naktī iepriecina jaunpienācēji, ilggadējie dalībnieki «sāk pagurt»

Nule aizvadītajā sestdienā noslēdzās Muzeju nakts trīs gadu cikls (pavisam Latvijā tā bija jau desmitā Muzeju nakts), kas iezīmēja trejkrāsaino dzintara tapšanas ceļu. Iepriekšējos gados godinājām dzintara auklētājus – zilo jūru un zaļo mežu. Šogad visā spožumā bija jāiemirdzas sārtajam dzintaram. 

Centušies bija visi, sākot ar tradicionāli galveno Muzeju nakts centru – Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, kur dažādās ekspozīcijās varēja apskatīt praktiski visu muzeja kolekcijās esošo dzintaru, vismaz tā svinīgajā Muzejnakts atklāšanā, ko kuplināja ģitāristes no Ozolniekiem, apgalvoja muzeja direktore Gita Grase un vietniece Marija Kaupere. Tūlīt pēc atklāšanas sekoja Daigas Latkovskas vadītā Modes nama «Tēma» tērpu parāde, kurā galvenā rotaslieta arī bija dzintars.

Kā parasti, interesentu netrūka arī Sv.Trīsvienības baznīcas tornī, no kurienes startēja  orientēšanas sacensību dalībnieki, Ādolfa Alunāna muzejmājā, kur varēja sastapt vai visu Alunānu dzimtu ar pašu namatēvu priekšgalā, kā arī Latvijas Dzelzceļa muzeja Jelgavas filiālē (kur vēl aptaustīsi īstu lokomotīves riteni uz īstām sliedēm?). Salīdzinot ar citām reizēm, neparasti klusa šķita Jelgavas pils, lai gan pasākumu saraksts bija garš – darbojās izstāde «Dzintars – dzimtas relikvija», radošā laboratorija bērniem, izstāde «Jelgavas pils pastkartēs» un citas izklaides, dziesmas un dejas ieskaitot. Iespējams, ka citugad «Ziņas» pilī viesojās nedaudz vēlāk, jo pieredze liecina, ka apmeklētāju skaits pieaug, tuvojoties pusnaktij, tad arī jautrība «sit augstāku vilni». Varbūt, ka labi arī tā, jo bez burzmas labāk varēja apskatīt vērienīgo gleznu izstādi «Sarkans, oranžs, dzeltens», kas greznoja pils aulas foajē.

Vizuālās mākslas cienītājiem neapstrīdami patīkams pārsteigums bija projekts «RAF.JELGAVA.MĀKSLA». Noteikti tādēļ vien bija vērts mērot ceļu uz «NP Jelgavas Biznesa parku» jeb kādreizējo rūpnīcu RAF, lai vaigu vaigā pašā radošajā procesā varētu skatīt pazīstamos Latvijas māksliniekus Ilzi Avotiņu, Kristīni Luizi Avotiņu, Ievu Bondari. Vismaz Elitai Patmalniecei šajā rūpnieciskajā atmosfērā «gleznojās» labi, un sava darba pilnīgai pabeigtībai viņa pat bija gatava paklausīt ieteikumam iegleznot savā gleznā vēl kādu mikroautobusu. Pazīstamais filozofisko un garīgo tekstu ilustrētājs, daudzu izcilā domātāja Jura Rubeņa grāmatu līdzautors Māris Subačs arī šajā vidē izskatījās domās iegrimis, lai gan «Ziņu» korespondentam atzina, ka «šādās kādreizējām Mākslas dienām līdzīgās izdarībās piedalās labprāt».  Darba procesā bija iesaistījušies arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņi.

Dīvaini, ka projektā «RAF.JELGAVA.MĀKSLA» mūsu pilsētu pārstāvēja tikai gleznotājs Raitis Junkers, kurš pats nav «pārāk sens jelgavnieks». Nezinu, varbūt vainojams vienkāršs koordinācijas trūkums vai kāds cits misēklis, jo negribas ticēt, ka tās būtu provinciālas bailes rādīt savu prasmi blakus spēcīgiem augsta līmeņa pretiniekiem.

Pie iepriecinošiem jaunumiem noteikti jāpieskaita arī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas uzdrošināšanās pirmo reizi iesaistīties Muzejnakts pasākumos. To, ka bija vērts, apliecinās katrs Nakts lasītāja karti ar bonusu saņēmušais bibliotēkas apmeklētājs.

Priecājoties par Muzejnakts «jaunbiedriem», mājupceļā iznāca iet gar Studentu teātri, kas pieskaitāms tradicionāliem šā pasākuma dalībniekiem. Un labi, ka ir arī tradicionālas vietas, kur piestāt, it sevišķi, ja tajā sagaida tāda ekstra kā scenogrāfa un gleznotāja Andra Merkmaņa septiņdesmitgadei veltītā izstāde «Teātris. Cilvēki. Daba.». Šoreiz arī tradicionālais maijam tik piemērotais «Iegriez Ziedoni!» izskanēja savādāk, tomēr pa ceļam nepazaudējot pašu dzejnieku Ziedoni (gan pašā kulminācijas momentā bez «liekiem» skaidrojumiem to nomainot ar Māri Čaklo).