Prokurore prasa ieslodzījumu par pensionāra piekaušanu līdz nāvei

2010. gada 7. jūnijs 18:17

3360

Prokurore prasa ieslodzījumu par pensionāra piekaušanu līdz nāvei

Otrdien Jelgavas tiesā notika debates lietā par aizturēto piekaušanu, pēc kā viens pensionārs nomira, par ko apsūdzēts bijušais Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieks Endijs Maļinovskis, bet par nolaidību - ekipāžas vecākais Vladimirs Laščenkovs. Debatēs E.Maļinovskim prokuratūra prasīja bargu sodu ieslodzījumā, nepieļaujot tādu atlaidi, kā nosacītu sodu. Nākamā sēde nozīmēta 9.jūlijā, kad, visticamāk, nolasīs spriedumu.

Lietai tika pievienots cietušā Dolāra Kozlovska un Endija Maļinovska izlīgums, saistībā ar kuru vienā epizodē vieglākā formā piekautajam Kozlovskim vairs nav pretenziju pret bijušo policistu.Iepriekš prokurore Lidija Bugina paziņoja, ka nedaudz precizēts apsūdzības formulējums, tāpēc, uzklausot apsūdzētos un viņu aizstāvjus, tiesa bija pasludinājusi pārtraukumu līdz 7.jūnijam. Debatēs apsūdzības pusi šoreiz pārstāvēja prokurore Inita Križēvica, kura savā uzrunā uzvēra to, ka abi apsūdzētie bija policisti - tie, kam jāaizstāv iedzīvotāju drošība, nevis jāpiekopj vardarbība, izmantojot amatpersonai piešķirto varu.Viņa atgādināja, ka līdztekus Krimināllikuma pantiem apsūdzētie pārkāpuši arī Likumu par policiju un Satversmi. Tāpēc prokurore aicināja tiesu piespriest bargu sodu, par piekaušanu apsūdzētajam E.Maļinovskim prasot trīs gadu cietumsoda ieslodzījumā, nosakot policijas kontroli uz diviem gadiem un trīs gadu liegumu ieņemt valsts amatpersonas amatu. Apelējot pie tā, ka aizturētais pensionārs no piekaušanas nomira, prokurore akcentēja, ka būtu nepieņemama tāda atlaide, kā nosacīts sods.Savukārt V.Laščenkovam, kurš, pēc lietas materiāliem, piekaušanā nepiedalījās, prasīja trīs gadus nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, paredzot divu gadu liegumu ieņemt valsts amatpersonas amatu. Prokurore ņēmusi vērā faktus, ka V.Laščenkovs gan necentās novērst piekaušanu, tomēr bija centies risināt situāciju un ziņojis vadībai par kolēģa agresivitāti.Abu apsūdzēto advokātes - Anita Riekstiņa un Brigita Miķelsone - līdzīgi pauda uzskatu, ka pierādījumi lietas materiālos tomēr esot netieši un juridiski precīzi nepierādot apsūdzēto vainu. Tiesu ekspertīzes slēdzieni esot veikti, ievērojot jau iepriekš definētu, bet nepierādītu noziegumu. Abās epizodēs esot ļoti iespējams, ka iereibušie aizturētie piekauti vai citādi savainojušies pēc tam, kad atstāti lidlauka teritorijā vai pļavā.A.Riekstiņa pauda, ka tikai vienā epizodē E.Maļinovskis no kolēģiem aizņēmies steku, bet otrā nekas neliecinot par to, ka viņa rīcībā būtu bijis steks.Kaut arī divi Jelgavas Pašvaldības policijas vadības pārstāvji iepriekš liecinājuši, ka V.Laščenkovs viņiem ziņojis par to, ka E.Maļinovskim esot tendence piekaut aizturētos, un viņš lūdzis pārcelšanu uz citu ekipāžu, advokātes uzturēja apsūdzēto grozīto liecību no vaļsirdīgas atzīšanās uz vainas noliegšanu, paužot, ka Valsts policijas izmeklētājs esot viņus iebiedējis. Abus aicināja attaisnot.B.Miķelsone minēja, ka, sēžot mašīnā, V.Laščenkovs varēja arī nezināt par piekaušanu pat tad, ja tāda tiešām notikusi. Arī viņa kritizēja it kā nepietiekamus pierādījumus. Turklāt advokāte Miķelsone pauda nožēlu, ka lietā trūkstot juridiska pamatojuma. «Nekur nav minēta norma, ka iereibušie aizturētie būtu obligāti jāved uzreiz uz atskurbtuvi. Varbūt atpūta pļavā viņiem bija pat labāks risinājums,» minēja B.Miķelsone.A.Riekstiņa akcentēja, ka E.Maļinovskis neesot «ļaunuma sakne» saistībā ar likumsargu vardarbību, bet pati darba vide neesot bijusi veselīga, par ko liecinot citi kriminālprocesi ar apsūdzētiem pašvaldības policistiem.Kā iepriekš jau ziņots, 8.decembrī abi apsūdzētie, liecinot sēdē, mainīja savas liecības, noliedzot savu vainu.Gan E.Maļinovskis, gan V.Laščenkovs, kas iepriekš pēc nopratināšanas policijā bija parakstījuši labprātīgu atzīšanos nodarītajā, mainīja savu liecību, atsakoties no agrākās atzīšanās, un savu vainu noliedza. Abi minēja, ka iepriekš esot atzinušies, jo Valsts policijas izmeklētājs viņus esot morāli piespiedis, piedraudot, ka abiem būšot jāpaliek apcietinājumā līdz tiesai.Vēlāk, pie atkārtotas nopratināšanas, nolēmuši sākotnējās liecības nemainīt, jo domājuši, ka viņiem neticēšot. Kāpēc tikai pēc diviem gadiem, liecinot tiesā, apsūdzētie pēkšņi izdomājuši atzīt piespiešanu un noliegt sākotnējās liecības, neizmantojot iespējas apstrīdēt policijas veikto izmeklēšanu, - to abi spēja izskaidrot vien ar apjukumu un it kā savu tiesību nezināšanu.Abi apsūdzētie līdzīgā veidā daļēji atzina savu vainu vien dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Abās apsūdzības epizodēs 2007.gadā neviens neesot ticis piekauts. Apsūdzētie atzina, ka jūtas vainīgi tajā, ka iereibušos vīrus abos gadījumos veduši uz nomali, tā vietā, lai tos ievietotu atskurbtuvē. Taču izvēli neievietot atskurbtuvē abi līdzīgi motivēja ar atrunu, ka atskurbtuves dežurants it kā parasti rājoties, ka tā pārpildīta, un dusmojoties par jaunu klientu atvešanu.Kā ziņots, E.Maļinovskis ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas un 317.panta 2.daļas - par tīša smaga miesas bojājuma izdarīšanu, kas bijis par iemeslu cietušā nāvei, kā arī dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tai bijušas smagas sekas. Savukārt V.Laščenkovs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas nolaidību, ja tā dēļ iestājušās smagas sekas.Saskaņā ar apsūdzībām, 2007.gada 20.jūlijā E.Maļinovskis kopā ar ekipāžas vecāko V.Laščenkovu un praktikantu devās uz izsaukumu Uzvaras ielā, kur divi vīrieši uz soliņa lietoja alkoholu. Tur sastaptos viņi aizveda uz Jelgavas lidlauku, kur vienu no viņiem - 1937.gadā dzimušu sirmgalvi - E.Maļinovskis smagi piekāva un pameta. Cietušais mājās atgriezās tikai nākamajā rītā, bet vēlāk tika nogādāts reanimācijā, kur mira. Otrajā epizodē figurē trīs cietušie, kuri 2007.gada 28.jūlijā, būdami alkohola reibumā, aizturēti pie nakts patversmes, no kurienes nogādāti 6.līnijā, kur viņiem nodarīti miesas bojājumi.

ZZ.lv ARHĪVS

Prokurore prasa ieslodzījumu par pensionāra piekaušanu līdz nāvei

Kategorijas