Izdota grāmata par svētvietām Zemgalē

Ķeveles avoti, Zebrus Elku kalns, Tērvetes Svētais kalns, Vilces Velna grava, Garozas Senču ozols, Mucenieku kausakmeņi, Bārbeles sēravots, Meļķitāru muldakmens, Pastmuižas velnakmens, Daudzeses Ellītes avots, Saltupju Svētavots, - šīs un vēl citas vairāk vai mazāk zināmas, pavisam 70 dabas svētvietas ietvertas nupat Zemgales plānošanas reģionā izdotajā grāmatā «Zemgales reģiona senās kulta vietas».
Šajā unikālajā, bagātīgi ilustrētajā izdevumā ir apkopots apjomīgs materiālu klāsts par senajām, mūsdienās zināmajām kulta vietām pašreizējā Zemgales plānošanas reģionā, daļēji aptverot arī Sēlijas un Vidzemes kultūrvēsturiskos novadus. Grāmatas izdošanai nepieciešamie materiāli galvenokārt savākti seno kulta vietu apsekošanas un izpētes ekspedīcijas laikā, kad vēsturnieki, novadpētnieki un citi interesenti aizrautīgi meklēja un atrada pavisam aptuveni 100 dažādu objektu. Interesantākie un ceļotājiem vieglāk pieejamie, ar teikām nostāstiem un leģendām visvairāk apvītie dažāda lieluma akmeņi, koki, avoti, kalni un vēl citi objekti nu ir aprakstīti un atrodami vēsturnieka Andra Grīnberga veidotajā grāmatā. Tās autors gan uzsver, ka seno kulta vietu izplatība Zemgales reģionā ir nevienmērīga. Dobeles un Auces apkārtnē ir samērā daudz objektu, bet Zemgales līdzenumā, kur ilgstoši attīstīta plaša lauksaimnieciskā darbība, to ir ļoti maz. Salīdzinoši bagātāka ir Bauskas un Vecumnieku apkārtne. Savukārt Sēlijā, kā tas labi redzams grāmatā ievietotajā kartē, vairāk senās kulta vietas atrodamas bijušā Aizkraukles, mazāk Jēkabpils apkārtnē, kas arī tagad ietilpst Zemgales reģionā, skaidro Zemgales plānošanas reģiona administrācijas pārstāvis Juris Kālis. Izdevuma ievaddaļā autors aprakstījis seno kulta vietu pētniecības vēsturi, sniedzis to daudzveidības raksturojumu, uzsverot, ka mūsdienās senās kulta vietas ir saistošas gan dažādu nozaru zinātniekiem, gan arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas interesējas par kultūras mantojumu, gan tūristiem. Tālab 70 Zemgales reģiona nozīmīgāko seno kulta vietu apraksti sniedz pārskatu par dabā lokalizētām un interesentiem apskatāmām senvietām, īsumā skaidro šo vietu nozīmi senatnē. Savukārt grāmatas beigu daļā ietverta informācija gan par pašu grāmatas autoru un viņa paveikto pētniecības laukā, gan par Zemgales Plānošanas reģionu kā iestādi un tās speciālistu veiktajām aktivitātēm dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”