ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Nakts bez ūdens trīs daudzdzīvokļu namus spiež atrast pagaidu risinājumu

www.zz.lv
Jelgava

2014. gada 30. aprīlis 11:08

2399
Nakts bez ūdens trīs daudzdzīvokļu namus spiež atrast pagaidu risinājumu

Otrdienas rītā trīs Meiju ceļa apkaimes daudzdzīvokļu māju pārstāvji ar «Jelgavas ūdeni» vienojušies par kooperatīva «Saule» uzkrātā parāda nomaksu, bet ilgtermiņa risinājumu mājas meklēs Nekustamā īpašuma pārvaldē, šodien vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas». 

6162,86 eiro parādsaistības par auksto ūdeni un kanalizācijas aizvadi bija pēdējais piliens SIA «Jelgavas ūdens» pacietības mērā, un pirmdien pulksten 16 Meiju ceļa 48. un 50. mājai, kā arī namam Satiksmes ielā 37 tika atslēgta ūdens piegāde. Taču ar normatīvos noteiktajiem limitētajiem 25 litriem ūdens, kas ikvienam no 142 dzīvokļu iemītniekiem bija pieejami pagalmā noliktajā mucā, iedzīvotājiem bija jāsamierinās tikai līdz vakarrītam. Māju pārstāvji vienojušies par saistību segšanu, bet labāku pārvaldību visas trīs ēkas meklēs, kā apsaimniekotāju izvēloties SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP). Līdzšinējie saimnieki no kooperatīva «Saule» pārmetumus par nesaimnieciskumu noraida. 

Kā «Zemgales Ziņām» stāsta SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna, ūdenspiegādes atslēgšana kā galējais līdzeklis izvēlēta pēc tam, kad vairākas tikšanās ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīva «Saule» pārstāvjiem nekādu rezultātu nav sniegušas. «Sākumā bija solījumi, tad tikāmies ar iedzīvotājiem, prasījām atmaksas grafiku, bet viņi saka – katru mēnesi par ūdeni ir maksājuši, bet «Saule» nav pārskaitījusi tālāk. Rezultāta nebija, tāpēc pirmdien atslēdzām aukstā ūdens piegādi,» skaidro V.Juhna. Kaut arī karstais ūdens bijis nepārtraukti, atbilstoši normatīvajos aktos teiktajam «Jelgavas ūdens» visu trīs namu pagalmā nolicis mucu ar ūdeni, jo arī parādniekiem ik dienas pienākas 25 litri ūdens uz cilvēku. 

Otrdienas rītā katras mājas pilnvarotā persona un uzņēmuma vadība vienojušies, ka parādu segs līdz 25. septembrim, veicot piecus maksājumus. «No kooperatīva «Saule» pie mums neviens nav bijis. Valdes priekšsēdētājs Roberts Egle parādījās, pateica, ka pilnvaras nolicis, bet Komercreģistrā tādu ziņu nav,» saka V.Juhna.

Sarunā ar «Ziņām» R.Egle, kas par savu darbu saņem minimālo algu, stāsta, ka viņa saimniekošanas laikā kooperatīvu piemeklējusi virkne ķibeļu, kā dēļ ar finanšu kārtošanu nemitīgi bijušas problēmas. Kooperatīva vadību viņš uzņēmies 2008. gadā, kad tam bijušas ap 5000 latu saistības. Līdz šim vairākkārt finanšu situāciju izdevies sakārtot pat līdz uzkrājumiem. Nebūšanu sakne meklējama pirms vairāk nekā sešiem gadiem, kad dzīvokļu īpašnieki neesot izmantojuši pirmpirkuma tiesības, lai tiktu pie zemes zem mājām. To nopirkusi firma «Latzemes nekustamie īpašumi», kas no trim ēkām prasījusi vairāk nekā tūkstoš latu nomas maksu gadā. Pēc dažiem gadiem, kā apgalvo R.Egle, ar šo firmu vairs nav izdevies sazināties, maksājumi nav veikti, bet jau pērn tā ar nosaukumu «Reversed» nākusi klajā ar prasību tiesā par 19 000 latu parāda piedziņu. Panākuši izlīgumu ar nosacījumu, ka mājas zemi izpirks par 49 700 latu, kas uz katru dzīvokļa kvadrātmetru nozīmētu nepilnu septiņu latu izmaksas. R.Egle teic, ka visas darbības veicis, pamatojoties uz kopsapulču lēmumiem, lai gan vairāki māju iedzīvotāji «Ziņām» uzsver, ka vairums darbību kooperatīva vadība īstenojusi, neprasot dzīvokļu īpašnieku viedokli. 

Saskaņā ar E.Egles teikto par zemi gatava maksāt bijusi tikai daļa, bet banka atteikusies piešķirt kredītu. Problēmas pastiprinājis fakts, ka jau 2008. gada beigās kooperatīvs firmai «Serant» esot pārskaitījis bankas iedotos vairāk par desmit tūkstošiem latu logu un durvju nomaiņai, bet tā ielikusi tikai vienas durvis un pāris logu, pēc tam it kā bankrotējusi, paliekot parādā ap 14 tūkstošiem. Tad nu pārējos logus un durvis likuši par kooperatīva naudu, bet kredīts bankai atdots gan no māju uzkrājumiem paredzētās naudas, gan kavējot maksājumus pakalpojumu sniedzējiem. 

R.Egle domā, ka, par spīti visām finanšu likstām, saimniekojis labi, taču punktu visam pielicis tas, ka zemes izpirkuma lietas nav virzījušās, kā norunāts izlīgumā, un tādēļ martā bloķēts «Saules» konts. Uz jautājumu, vai tajā bijis gana līdzekļu, lai segtu saistības ar SIA «Jelgavas ūdens», R.Egle teic – bija tikai nedaudz virs simt eiro, taču rēķinus dzīvokļiem vairs nav varēts izrakstīt, nauda kontā nav ienākusi, par ūdeni nav bijis iespējams pārskaitīt pat ikmēneša maksājumus. R.Egle atklāj, ka ik mēnesi kooperatīva kontā par ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu, kā arī koplietošanas elektroenerģiju ienākuši vidēji ap 4700 eiro, bet maksājumi par ūdeni veidojuši tikai ap 1500 – 1700 eiro uz visām trim mājām. 

Galvenās māju iedzīvotāju iebildes pret kooperatīvu «Saule» saistāmas ar necaurspīdīgu pārvaldību un vienpersonisku lēmumu pieņemšanu, lai gan R.Egle rāda virkni dokumentu un apgalvo – aiz katra lēmuma ir kopsapulces protokols, turklāt par finansēm var atskaitīties līdz katram centam. Arī Valsts ieņēmumu dienesta atzinums liecina, ka kooperatīvs strādā atbilstoši normatīviem, lai gan arī ar to «Saule» vienojusies par pakāpenisku nodokļu saistību izpildi. 

R.Egle 22. martā atkāpies no valdes priekšsēdētāja amata, ziņas esot nosūtījis Uzņēmumu reģistram, bet, kā pats saka, tur tās neesot redzamas, jo vadību nav pārņēmusi jaunā valde. Savukārt, piemēram, Meiju ceļa 50. nama dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona Natālija Žilinska «Ziņām» teic, ka jauna valde nemaz nav tikusi iecelta. «Ne vienmēr dzīvokļu īpašnieku samaksātā nauda aizgāja tur, kur bija paredzēts,» viņa īsumā raksturo problēmu būtību. Tādēļ mājas vienojušās, ka to pārvaldību ar 1. maiju lūgs uzņemties NĪP.

 Iedzīvotāji tāpat kā R.Egle arī vērsušies virknē tiesībsargājošo iestāžu, lai tās palīdz tikt skaidrībā ar māju finanšu plūsmu. R.Egle arī vērš uzmanību, ka sētniekam un santehniķim par darbu martā no sava konta algu izmaksājusi N.Žilinska, naudu iepriekš savācot no iedzīvotājiem, bet maksājuma uzdevumā norādot, ka maksājums ir viņu pateicība par priekšzīmīgi veiktu darbu. Viņš no nodokļu nomaksas gan līdz šim neesot izvairījies.

Meiju ceļa 50. un blakus māju dzīvokļi ik mēnesi par apsaimniekošanu maksājuši 30 centu kvadrātmetrā, ar ko pieticis durvju un logu, daļējai kanalizācijas vadu un jumta nomaiņai. 
Kategorijas

Kategorijas