ZZ.lv ARHĪVS

Laikraksts: Lauksaimniekus satrauc sausums – iznīkušo ziemāju vietā iesētie vasarāji netiek cauri cietajai zemei

www.zz.lv

2014. gada 30. aprīlis 09:36

1108
Laikraksts: Lauksaimniekus satrauc sausums – iznīkušo ziemāju vietā iesētie vasarāji netiek cauri cietajai zemei

«Sausums sāk radīt problēmas – vasarāji dīgst nevienmērīgi, jaunie dzinumi nespēj izlauzties cauri cietajai zemes garozai,» šodien laikrakstā «Zemgales Ziņas» atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Zemnieks Juris Kaņepe rāda, kā viņa apsētajos laukos Glūdas pagasta zemnieku saimniecībā «Ziemeļi» cauri cietajai māla garozai asnus mēģina izdzīt nesen iesētā labība. Šogad jau piedzīvoti pamatīgi zaudējumi, pārsējot ziemāju laukus, bet ieilgušais sausuma periods rada bažas, ka vienmērīgi nesadīgs vasarāji.

Tā kā Latvijā valdījis saulains laiks, agrāk nekā citus gadus pabeigta vasarāju sēja. Zemnieku saimniecības «Ziemeļi» īpašnieks Juris Kaņepe stāsta, ka viņa pieredzē šis esot bijis agrākais laiks, kad apsēti pirmie lauki – tas paveikts jau 30. martā. Tieši agrāk iesētajiem laukiem ar labības dīgšanu esot mazāk problēmu.

«Dažādas laika ziņu interneta lapas tagad ir zemnieku lasītākā literatūra,» secina J.Kaņepe. Sausuma dēļ faktiski apstājušies arī visi saimniecībā veicamie darbi, un tiekot gaidīts lietus, lai pāris dienu pirms tā varētu laukos kaisīt minerālus.

Šogad laikapstākļi zemniekus nelutina – viņi gan novērtē to, ka agrais un siltais pavasaris ļāvis agrāk pabeigt gan izsalušo ziemāju pārsēšanu, gan vasarāju sējas darbus, tomēr ieilgušais sausums nu jau sāk satraukt. O.Balodis skaidro, ka konsultāciju centra darbinieki secinājuši, ka pēdējais kārtīgais lietus mūsu pusē bijis 9. – 10. aprīlī.

Šajā ziemā nepastāvīgo laika apstākļu dēļ Latvijā stipri cieta ziemāji un Zemgalē nācās pārsēt līdz pat 80 procentiem lauku. Pārsēšanas darbus, kuru izmaksas ir vismaz simt eiro uz hektāru, zemnieki bija spiesti veikt par saviem līdzekļiem. «No 400 hektāriem rapšu mūsu saimniecībā palika 70, bet no 950 hektāriem ziemas kviešu – 110. Pārējais bija jāpārsēj,» norāda J.Kaņepe.

Turpmākā labības augšana vislielākajā mērā esot atkarīga no laikapstākļiem. Uznākot lietum, augi, kas jau sadzinuši asnus, bet nespēj izlauzties cauri cietajai zemes garozai, varētu saņemties un lauki beidzot sazaļotu.