ZZ.lv ARHĪVS

Kalnciemā noslepkavotās skolotājas Andras Frišmanes klasi turpinās audzināt viņas meita Ginta

Gaitis Grūtups

2014. gada 26. aprīlis 18:52

14564
Kalnciemā noslepkavotās skolotājas Andras Frišmanes klasi turpinās audzināt viņas meita Ginta

Sveces un bērnu zīmējumi Kalnciema pagasta vidusskolas gaitenī atgādina par 23. aprīļa pievakarē savā dzīvoklī noslepkavoto 3. klases audzinātāju un matemātikas skolotāju Andru Frišmani. «Šodien jau ir mazliet mierīgāk, bet vakar gan bērni, gan pedagogi un skolas darbinieki raudāja. Šķiet, vispareizāk pateica  apkopēja: «Nogalināja eņģeli!»,» stāsta vidusskolas direktore Anita Klupša.

Viņa uzsver, ka A.Frišmane nevienam nekad neatteica palīdzību, daudz un talantīgi strādāja ar bērniem, kas mācībās guva panākumus. Direktore piebilst, ka sevišķi notikušo pārdzīvo A.Frišmanes audzinātā 3. klase. Gan bērni, gan viņu vecāki izteikuši atbalstu tam, ka klasi pārņems Andras Frišmanes meita Ginta, kurai ir 23 gadi un kas studē pedagoģiju.

Par A.Frišmanes slepkavu Jāni Krūmiņu, kas par dzeršanu bija atlaists no darba un ģimenē dzīvoja beidzamos divus gadus, kalnciemnieki ir pārsteigti. Līdz šim viņš bija radījis pieklājīga cilvēka iespaidu. Tomēr meita Ginta atzīst, ka ģimene jau pusgadu iepriekš bija sūdzējusies policijai par mātes piekaušanu. Toreiz brālis izglābis māti, tas beidzies ar viņas piedošanu varmākam. Ne reizi vien J.Krūmiņš esot sacījis, ka viņam nav ko zaudēt un ka A.Frišmani tā mīl, ka varētu nogalināt. Meita Ginta pieļauj domu, ka, mēģinot izvairīties no soda, J.Krūmiņš varētu tēlot garīgi slimu.

Smagais noziegums tika izdarīts 23. aprīļa pievakarē ap pulksten 17, kad A.Frišmane atgriezās dzīvoklī no darba. Slepkava, kas bija nelielā alkohola reibumā, uzbruka upurim ar virtuves nazi. Līdz policijas atbraukšanai viņš turpat dzīvoklī palika. Īsi pirms traģēdijas A.Frišmane zvanīja meitai Gintai, kas, ierodoties notikuma vietā, centās māti glābt, kā arī izsauca ātro palīdzību.
 
«Turpmākajā dzīvē ņemšu vērā, ka, iepazīstoties ar cilvēkiem, uzreiz jāsaprot, kāds ir to raksturs. Ja viņš spēj pacelt roku pret sievieti, tad tādam nedrīkst nākt pretī un žēlot,» teic G.Frišmane. Viņai ir ļoti sāpīgi apzināties, ka viņai, māsai un brālim nekad vairs nebūs iespējas piedzīvot tos mīļos brīžus, kādi bija kopā ar māti.