Lieldienu laikā pieprasītas arī paipalu olas

2014. gada 20. aprīlis 12:21

5846

Lieldienu laikā pieprasītas arī paipalu olas

Zemgaliešu mājās Staļģenes novadā Lieldienu laikā radi, draugi un paziņas iegriežas, lai savu svētku galdu bagātinātu ar veselībai vērtīgajām paipalu oliņām. Valentīna un Rasmas Kļaviņu aprūpēti, tur mājo aptuveni 300 nelielo putnu. Arī saimnieks atzīst, ka pats uzturā lietojot gandrīz tikai paipalu olas – gan tādēļ, ka tās viņu mājās ir pieejamāks produkts, gan to uzturvērtības dēļ, ko cilvēki novērtējuši jau senatnē – paipalas audzētas Senajā Ēģiptē faraonu valdīšanas laikā.

Kūtī, kur mīt Zemgaliešu paipalas, vienmēr skan mūzika. Saimnieks Valentīns Kļaviņš stāsta, ka tā domāta putniem – tā paipalas pierod pie dažādām skaņām un nebīstas no trokšņiem.

Rasma un Valentīns īsti nevar nolemt, vai sākuši paipalas audzēt pirms 12 vai desmit gadiem, un abi vienojas par vidusceļu – tas noticis pirms 11 gadiem. Tolaik paipalu turēšana vēl nav bijusi modē un arī retais bija nobaudījis to olas. Kļaviņi sākuši ar 16 paipalām, tolaik vēl dzīvodami dzīvoklī. Pamazām saimniecība izpletusies līdz 300 putnu. Bijuši arī periodi, kad Zemgaliešos to bijis vēl vairāk – pat pieci simti. Abi smejoties atceras, ka sākumā zīmējuši piramīdas ar plāniem, kā paipalu skaits augs un augs, aizmirsdami, ka no cālēniem inkubatorā puse būs gaiļi.

Kļaviņu ģimene neplāno apstāties pie sasniegtā un vēlas putnu saimi pamazām palielināt. Saimnieks rāda būrus, kas top paipalām, un klāsta, ka gatavu visu nopirkt faktiski neesot iespējams un arī būtu dārgi. Uz plašāka apjoma putnkopību saņemties tomēr ir grūti, jo abi strādā arī algotā darbā, bet pēc aiziešanas pensijā gan plāno pievērsties vairāk tieši paipalu audzēšanai. Tāpēc saimnieki putnus dēvē par savu «pensijas fondu».

Pirms kāda laika Zemgaliešu paipalu olas bijušas nopērkamas arī veikalā, tomēr ar laiku viņi no tā atteikušies. «Veikalnieks tomēr savu uzcenojumu uzliek, līdz ar to produkts kļūst diezgan dārgs un pircējiem nepieejams. Turklāt pieprasījums pēc paipalu olām veikalā nebija liels,» stāsta Valentīns.

Viņi abi atzīst, ka putnkopība nav vienkārša joma – lai olas varētu tirgot tirdziņos vai veikalos, jāizpilda milzum daudz prasību. Lai saimniecību paplašinātu, saimnieka vārdiem sakot, «uz tip top», būtu nepieciešams ieguldīt daudz līdzekļu.

Lielākoties paipalas Zemgaliešu saimniecībā tiek barotas ar gatavo putnu barību. Kā skaidro saimnieki, īpaši svarīgi tām esot vienmēr nodrošināt svaigu ūdeni dzeršanai. Visu gadu Rasma un Valentīns arī piedomā, kā putnu ēdienkarti papildināt ar vitamīniem bagātām vielām. Saimnieki paipalām dod dažādus sasmalcinātus zaļumus un dārzeņus – burkānus, pētersīļus, puravus, visvairāk viņām garšojot tieši puravi. Ziemas laikā kopā ar samaltām olām putniem piedāvāti arī sīpoli un ķiploki.

«Jaunie putni ir ražīgāki un olas dēj vairāk, vecākas paipalas – mazāk,» klāsta Rasma. Tiek uzskatīts, ka katrai paipalai dienā jāizdēj viena ola, bet faktiski tā notiek ne vienmēr. Tos putnus, kas kļūst mazāk produktīvi, nokauj un apēd.

Paši saimnieki paipalu olas uzturā lietojot daudz. «Kādi desmit procenti parasti ir ieplīsušas, tad jau, gribi vai negribi, pašu uzturā vien jāizmanto,» smejas Valentīns. Paipalu olas viņiem ļoti garšojot, tāpat kā paipalu gaļa. Saimniece skaidro, ka paipalu gaļu esot jāprot pagatavot, lai tā būtu garšīga. Vārīta tā neesot pārāk baudāma, bet īpaši garda kļūstot iemarinēta un cepta.

Savukārt olas tiekot baudītas visdažādākajos veidos. Valentīns un Rasma tās slavē sastāvā esošo vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju dēļ. Visveselīgāk paipalu olas esot baudīt jēlas, ko labprāt dara arī paši Zemgaliešu saimnieki, bet neesot ne vainas arī vārītām un ceptām. Daži paipalu olas ēdot ar visām čaumalām, kas ir krietni mīkstākas nekā vistu dētajām.

Viena no audzētājiem un arī patērētājiem vērtīgākajām paipalu olu īpašībām ir tā, ka tās ilgi saglabājas svaigas. Istabas temperatūrā var turēt 30 dienu, bet ledusskapī – pat divus mēnešus.

+ 4

ZZ.lv ARHĪVS

Lieldienu laikā pieprasītas arī paipalu olas

Kategorijas