ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Laikraksts: Bibliotēkām dāvina komunistisko propagandu

www.zz.lv
Jelgava

2014. gada 19. aprīlis 12:16

579
Laikraksts: Bibliotēkām dāvina komunistisko propagandu

Latvijas publiskajās bibliotēkās, tostarp arī Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados, izplatīta Eiroparlamenta deputāta Alfrēda Rubika finansētā Ludmilas Timoščenko grāmata «Bērni un karš», kurā nepatiesi tiek parādīta Latvija Otrā pasaules kara laikā. A.Rubiks skaidro, ka nav zinātnieks, lai spētu detalizēti pārbaudīt publicēto materiālu. Viņš uzsver, ka viņa nolūks ir «parādīt nacisma režīma necilvēcību». Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis apsver domu vērsties Saeimā, valdības instancēs, tiesā, kā arī ES institūcijās, lai «mazinātu šādas ideoloģiskās diversijas sekas», šonedēļ ziņo laikraksts «Zemgales Ziņas».

Fotogrāfijām, no kurām daudzas publicētas padomju laika izdevumos, piepildītā vairāk nekā četrsimt lappušu grāmata «Bērni un karš» zināmā mērā atgādina bēdīgi slaveno nacisma laika propagandas izdevumu «Baigais gads».

Vai katrā nodaļā skatāmi līķi, cilvēku bendēšana, ciešanas, un ne tikai Latvijā. Patiesu iespaidu atstāj arī personu liecības, ko apkopojusi grāmatas autore L.Timoščenko, kas bērnībā bijusi ieslodzīta Salaspils koncentrācijas nometnē.

Ciešanas nevarot izmērīt
Taču šokējoši nepatiesi ir skaitļi par nacisma upuriem, kas ņemti no PSRS Valsts ārkārtējās komisijas materiāliem, kas tika izmantoti arī Nirnbergas tiesā. Proti, ka Latvijā nacisti noslepkavoja 313 796 mierīgos iedzīvotājus, tostarp 39 835 bērnus. Taču grāmatā nav ne vārda par komunistisko represiju upuriem. Vien minēts, ka starp cilvēkiem, kuri mūsdienās ieguvuši politiski represētā statusu, ir tādi, kas piedalījušies nacisma noziegumos A.Rubiks, kurš pats ir kara laika bērns un kuram tēvs krita sarkanajā armijā, bet patēvs bija iesaukts latviešu leģionā, no grāmatā minētā pārspīlētā nacisma upuru skaita norobežojas. «Tie ir sāpīgi jautājumi, un mēs nevaram saskaitīt, vai bija simts upuru vairāk vai mazāk,» «Ziņām» teica A.Rubiks.  

PSRS noziegumus pierakstīja nacistiem
Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Brente skaidro, ka minētā PSRS Valsts ārkārtējā komisija, kas Staļina laikos darbojās vienu gadu, nav mūsdienās nopietni vērā ņemams vēstures avots. Viņš skaidro, ka patiesais nacisma upuru skaits grūti aplēšams, taču tas ir daudzkārt mazāks.

«Izņēmums ir holokausta upuri, ko nacisti uzskaitīja diezgan precīzi,» piebilst J.Brente. Savukārt vēstures skolotājs A.Tomašūns atzīmē, ka pēc Otrā pasaules kara uzvarētāji pie nacisma režīma upuriem pieskaitīja arī komunistisko represiju upurus. «Nekur jau netika minēts, ka 1944. gada kaujās Jelgava lielā mērā cieta no padomju aviācijas uzlidojumiem. Pilsētas postīšanu pierakstīja vāciešiem,» saka A.Tomašūns.

Pieļauj sūdzēšanu tiesā
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents O.Spārītis spriež, ka, no vienas puses, «vajadzīga kontrpropaganda, skaidri publicējot, kādi bija reālie civiliedzīvotāju zaudējumi Latvijā Otrā pasaules kara laikā». No otras puses, viņš pieļauj «tiesisku iejaukšanos, lai pārtrauktu melu izplatīšanu valstī».

Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas vadītāja Dzintra Punga stāsta, ka A.Rubiks, būdams politiķis, aktīvi sadarbojas ar Latvijas bibliotekāriem, aicina tos ciemos uz Briseli. ««Bērni un karš» nebūt nav vienīgā grāmata, ko Rubiks dāsni izplatījis bibliotēkās, turpretī jaunā, unikālā un nopietnā Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījuma «Latvieši un Latvija» četrus sējumus mēs nevaram nopirkt. Tā ir bibliogrāfisks retums,» par objektīvas literatūras trūkumu uztraucas Dz.Punga.

Kategorijas

Kategorijas