Valsts kontrole vizītē Jelgavā atzīst, ka pašvaldība labojusies maz; sola jaunas revīzijas iedzīvotājiem interesantākajos uzņēmumos

2014. gada 15. aprīlis 19:31

14726

Valsts kontrole vizītē Jelgavā atzīst, ka pašvaldība labojusies maz; sola jaunas revīzijas iedzīvotājiem interesantākajos uzņēmumos

Valsts kontroles (VK) vadības vizītē Jelgavā Domes konferenču zālē visas 70 sēdvietas bija aizņemtas un tika ienesti papildu krēsli, taču tos lielākoties aizņēma pašvaldības darbinieki, tajā skaitā to iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāji, kuri tieši atbildīgi par nelikumībām un izšķērdību, kas konstatēta pēdējās VK revīzijās. Taču viņiem tikpat kā nebija ko jautāt VK galvenajām personām, bet kā ierosinājumi izskanēja pāris ieteikumu, kā rīcību ar pašvaldības līdzekļiem tās darbiniekiem padarīt ērtāku, ceļazīmēs nenorādot konkrētas vietas, kurp braukts ar darba auto. Tam pretī VK atbildēja ar solījumu par jaunām revīzijām, kas vairākās nozarēs tieši Jelgavā «atstātas saldajam ēdienam».

Sākumā runājot par 2013. gada veikumu, valsts kontroliere Elita Krūmiņa pastāstīja, ka pērn augstākā audita iestāde veikusi 28 finanšu revīzijas, tajā skaitā uzņēmumā «Liepājas metalurgs», 13 likumības revīzijas, tostarp Jelgavas kapitālsabiedrībās un plānošanas reģionos. Darba rezultātā sagatavoti 67 revīzijas ziņojumi. «Valsts ir sapratusi, kas tai pieder, bet pašvaldībās mēs vēlētos šo situāciju redzēt labāku. Taču ir būtiskas problēmas ar atbildības jautājumu, jo pēc mūsu revīzijām augstākās amatpersonas ne vienmēr vēlas izvērtēt atbildīgo personu rīcību, savukārt atbildīgās rīcības meklē ieganstus, lai attaisnotu savu bezdarbību vai pieļautos pārkāpumus,» sacīja E.Krūmiņa.

Kā vēl vienu problēmu valsts kontroliere minēja nekompetenci, paviršību un neprofesionalitāti, jo ne vienmēr visi pārkāpumi izdarīti ļaunprātīgi. Turklāt iestādes fikusējas nevis uz rezultātu un mērķu sasniegšanu, bet darba procesu, tādēļ nevarot runāt par lietderīgu un efektīvu līdzekļu tērēšanu. Atbildot uz pašas izteikto sabiedrības jautājumu, «kas no tā, ka VK konstatē problēmas», viņa skaidroja – VK būtiskākais devums sabiedrībai ir sniegtie ieteikumi. Pērn tādu bijis 439, bet ieviests 81 procents no visiem, lai pilveidotu normatīvo aktu bāzi, paaugstinātu darba efektivitāti un uzlabotu iekšējo kontroli. Tik labi gan nav secies darbs ar pašvaldībām – tās ieviesušas tikai 42 procentus no visiem ieteikumiem. To ieviešanai VK rūpīgi seko līdzi, veicot pēcpārbaudes, dodoties vizītēs uz pašvaldībām, kā arī sekojot revidējamo institūciju izteikumiem medijos.

E.Krūmiņa arī stāstīja, ka Saeimā iesniegti grozījumi normatīvos, kas paredz institūciju vadītājiem obligāti izvērtēt padoto rīcību, ja VK konstatējusi pārkāpumus. Augstākā revīzijas iestāde par 16 revīzijām pērn informējusi Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru, sākti 10 kriminālprocesi un 11 pārbaudes lietas. VK kā jaunumu min pieķeršanos operatīvajām revīzijām, turklāt turpmāk pastiprinātu uzmanību pievērsīs pašvaldībām, katru apmeklējot vismaz reizi trīs gados. VK sapratusi, ka pašvaldību algotie revidenti uzmanību pievērš uzskaites jautājumiem, bet ne lietderībai, darbības likumībai un efektivitātei. Turklāt turpmāk pirms revīzijām VK aicinās izteikties arī iedzīvotājus, lūdzot ziņot par viņu pamanītajām problēmām.

VK padomes locekle Marita Salgrāve, kuras pārraudzībā ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā paveiktā piemēru minēja revīziju plānošanas reģionos, secinot, ka to «darbība īpaši jēgpilna nav», jo neesošu plānošanas dokumentu dēļ tie nemaz nespēj veikt savas funkcijas, kaut no valsts budžeta to uzturēšanai ik gadu tiek tērēti vairāk par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt VK padomes loceklis Aivars Ērglis uzskaitīja pēdējās Jelgavā veiktās revīzijas. Viņš atgādināja, ka pirms pāris gadiem veikta revīzija aģentūrās «Kultūra», «Pilsētsaimniecība» un «Zemgales INFO», kas izdod pašvaldības izdevumu. «Rezultātā mēs ar pašvaldību vienojāmies par septiņiem ieteikumiem, kurus pašvaldība apņēmās ieviest, lai novērstu trūkumus. Pēc tam pašvaldība izvēlējās diezgan oriģinālu izeju no situācijas un nolēma aģentūras pārveidot par pašvaldības iestādēm. Tas nozīmē – pašvaldība nebija veikusi mājasdarbu un izveidojusi aģentūru stratēģiskos darbības plānus, tā nekontrolēja aģentūru vadītāju darbību un sasniegtos darba rezultātus. Lai izvairītos no stratēģisko plānu izveides un neveiktu likumā paredzētās kontroles, pašvaldība izvēlējās vienkārši aģentūras pārdēvēt par parastām iestādēm, kam vairs nav tādu prasību,» stāstīja A.Ērglis. Viņš akcentēja, ka, piemēram, aģentūrās «Pilsētsaimniecība» un «Kultūra» VK bijušas arī pretenzijas darba samaksas noteikšanā un tajā, kā tiek izmantotas dienesta automašīnas. «Diemžēl jāsaka, ka visās pašvaldībās, kur veicam revīzijas, pašvaldībai piederošais autotransports tiek izmantots bez ierobežojuma, kaut likums nosaka, ka publiskas personas īpašumu drīkst izmantot tikai darba vajadzībām,» teica A.Ērglis.

Savukārt pēdējā revīzijā par kapitālsabiedrību pārvaldību, kā atgādināja padomes loceklis, ne visam konstatētajam pašvaldība piekritusi. «Ar pašvaldību esam saskaņojuši 14 ieteikumus, ko tā apņēmusies ieviest. Tie vērsti uz to, ka pašvaldība redz, saprot, kontrolē un var ietekmēt kapitālsabiedrību darbību, atbilstību normatīvajiem aktiem un kvalitāti,» skaidroja A.Ērglis. Kā lielākos trūkumus Jelgavā viņš minēja darba samaksas noteikumu pārkāpumus, pašvaldības autotransporta izmantošanu nezināmiem mērķiem. «Tā tas bija arī aģentūru revīzijās. Piemēram, maršrutā no aģentūras «Kultūra» līdz «Pilsētsaimniecībai» saskaņā ar pašvaldības ceļazīmēm var nobraukt 54 kilometrus, lai gan mūsu revidenti tur saskaitīja četrus kilometrus,» ilustrēja VK pārstāvis. Tāpat dienesta mašīnas tiek izmantotas brīvdienās un atvaļinājuma laikā. Kā Jelgavas īpatnību viņš minēja ievērojamus reprezentrācijas un komandējumu izdevumus, lai gan mērķi ir grūti sasaistāmi ar pašvaldības funkciju īstenošanu. Būtiska problēma ir arī pārkāpumi iepirkumos – Jelgavas Autobusu parks, piemēram, preces (autobusus) un pakalpojumus (to apkopi) sagādājis 8,8 miljonu eiro vērtībā, nerīkojot konkursus.

Ierosinājumu sadaļā Jelgavas domnieks un bijušais vicemērs Vilis Ļevčenoks (ZZS) ieteica valstij mācīties no Igaunijas, kur ceļazīmju aizpildīšana, braucot ar dienesta auto, esot vienkāršota, konkrētu maršrutu vietā rakstot «pa pilsētu». Uz to viņš saņēma VK vadības atbildi, ka tādu kārtību varētu ieviest laikā, kad VK Latvijā vairs nebūs jāveic likumības revīzijas – valstīs ar attīstītu demokrātijas izpratni ierēdniecībai ir grūti iedomāties, ka varētu neievērot likumus, bet «mums vēl ir jāsaprot, kas ir laba pārvaldība un lietderīga līdzekļu izmantošana».

Savukārt SIA «Jelgavas Autobusu parks» valdes loceklis Pēteris Salkazanovs izteicās, ka pēc VK ierosinājuma kāda pakalpojuma pirkšanai rīkojis iepirkumu, bet tā rezultātā sanācis 58 tūkstošu eiro sadārdzinājums gadā, salīdzinot ar laiku, kad pakalpojumus pirka bez konkursa. Uz to VK padomes loceklis atbildēja, ka vispirms jāredz iepirkuma nolikums, bet viņš novērojis – iepirkumus apzināti var sadārdzināt: «Ja, neveicot likumā noteiktās procedūras, piegādātāju atradāt par 58 tūkstošiem lētāk, interesanti zināt, kur tas pazuda, veicot šīs likuma prasības?»

VK padomes loceklis arī uzsvēra, ka Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrības revidēja trīs VK revidenti, bet «aiz strīpas» palikušas trīs pašvaldības SIA, kas iedzīvotājiem varētu šķist interesantākās, – Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, SIA «Jelgavas ūdens» un SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi». «To mēs atstāsim saldajam ēdienam,» sacīja A.Ērglis, par tādu izteikumu izraisot smieklus revidēto uzņēmumu vadītājos. VK arī solīja maijā sākt kompleksu un valsts līmeņa revīziju atkritumu saimniecībā, tajā skaitā pašvaldībās.

+ 5

ZZ.lv ARHĪVS

Valsts kontrole vizītē Jelgavā atzīst, ka pašvaldība labojusies maz; sola jaunas revīzijas iedzīvotājiem interesantākajos uzņēmumos

Kategorijas