Korupcijā apsūdzētā Jelgavas slimnīcas vadītāja Ķipura krimināllietu tiesa turpinās skatīt septembrī

LETA

2014. gada 14. aprīlis 17:10

936

Korupcijā apsūdzētā Jelgavas slimnīcas vadītāja Ķipura krimināllietu tiesa turpinās skatīt septembrī

Pēc šodien sniegtajām apsūdzēto liecībām 26.septembrī ar prokurora runu Jelgavas tiesā turpinās skatīt krimināllietu, kurā par iespējamām nelikumībām saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi iestādes vajadzībām apsūdzēti divi Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāvji, tostarp vadītājs Andris Ķipurs, kā arī uzņēmēji, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pirms apsūdzētajiem tiesā šodien liecināja policijas eksperts, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija pieaicinājis Jelgavas pilsētas slimnīcas telpās 2011.gadā veiktajā kratīšanā. Pēc KNAB izmeklētāju lūguma viņš bija fotografējis atrastos priekšmetus.

Policijas darbinieks pastāstīja, ka vienā kabinetā uz galda bijušas aploksnes, kuras viņam likuši nofotografēt. Viņš nebija klāt šo aplokšņu atrašanā. Kad viņš pasaukts, KNAB darbinieki jau staigājuši ar aploksnēm šurpu turpu tās pārcilājot. Par šo apstākli viņš minēja, ka paša patstāvīgi īstenotā izmeklēšanā viņš būtu fotografējis un fiksējis arī priekšmetu atrašanu, nevis tikai esamību.

VP eksperts skaidroja, ka kriminālprocesa materiālos iekļauto fotoalbumu nav izveidojis viņš. To darījuši KNAB izmeklētāji, un viņam tikai bija elektroniski jānosūta uzņemtie attēli.

Ķipura kabinetā gan viņš bijis klāt naudas atrašanā, jo preču informācijas bukletus, kas nesen atstāti, viņam rādījis Ķipurs pats, un vienā no bukletiem tika atrasti 700 lati (996 eiro).

To savā liecībā apstiprināja Ķipurs, skaidrojot, ka visu atklāti izrādījis, jo uzskatījis, ka viņam nav ko slēpt un par bukletā esošo naudu viņš neesot zinājis. Atbildot uz jautājumiem, slimnīcas vadītājs skaidroja, ka pastāv iespēja, ka pirms tam nav atradies kabinetā, un arī sekretāre bieži nesēžot uz vietas.

Par Veselības ministrijas Veselības inspekcijas konstatētajām nepilnībām iepirkto gultu dokumentos un problēmām to piegādē Ķipurs pauda, ka, viņaprāt, tieši šīs problēmas un neatbilstības arī pierādot, ka iepirkums nav bijis iepriekš sarunāts.

"Ja iepirkums būtu bijis sarunāts, tad taču mēs iepirkuma nolikumu būtu izveidojuši tā, ka šīs firmas preces izrādītos precīzi atbilstošas, bet šajā gadījumā bija, mūsuprāt, sīkas neatbilstības, un tātad bija visiem iepirkuma dalībniekiem, un mēs pievērām acis uz nebūtiskām nepilnībām par labu lētākam piedāvājumam, kas ļāva ietaupīt ap 30 000 latu [42 686 eiro]," pauda slimnīcas vadītājs.

Apsūdzētie SIA "Digiteks" un SIA "Amerilat MD" uzņēmēji tiesā apstiprināja iepriekš izskanējušās liecības par problēmām gultu piegādāšanā un neatbilstībām, kuras novērsa par uzņēmuma līdzekļiem. Viņi noraidīja apsūdzības aizdomas par fiktīviem darījumiem vai varbūtējām "shēmām", jo SIA "Digiteks" un SIA "Amerilat MD" ir gan saistīti uzņēmumi, gan starp tiem ir noslēgti sadarbības līgumi.

Ķīnas ražotāja partneris un gultu piegādātājs bija SIA "Amerilat MD", taču, kad uzņēmums interesējās par 160 gultu piegādi Jelgavas slimnīcai, ražotājs prasījis pilnu priekšapmaksu, savukārt iepirkums paredzējis tikai 20% priekšapmaksu. Tā kā uzņēmumam nebija tāda apjoma brīvo līdzekļu, tas par starpnieku piesaistīja radniecīgo uzņēmumu SIA "Digiteks", kam bija līdzekļi priekšapmaksas nodrošināšanai un kas tāpēc pieteicās iepirkumā, pastāstīja SIA "Digiteks" valdes priekšsēdētājs Andis Gulbis.

Savukārt Jānis Kramens tiesai precizēja, ka viņš ir ne tikai SIA "Digiteks" valdes loceklis, bet vienlaikus arī SIA "Amerilat MD" valdes priekšsēdētājs. Viņš un Gulbis liecināja līdzīgi.

Kramens 2011.gada 13.maijā, kad viņu aizturēja, pirms tam bankomātā bijis izņēmis ievērojamu naudas summu, lai pa ceļam no Bauskas, "LatRaps" veikalā, iespējams, iemaksātu pirmo iemaksu zāles pļāvējam, taču pārdomājis un nepirka to. Tad viņš Jelgavā bija apmeklējis Ķipuru, lai pārrunātu preču piegādi un informētu par jaunu preču pieejamību. Vēlāk viņš aizturēts, bet nauda bijusi joprojām pie viņa.

Kramens pastāstīja, ka vienubrīd KNAB izmeklētāji bija savākuši viņa koferi ārpus viņa redzesloka. Jautāts, vai pirms tam viņi izveidoja kofera satura aprakstu un devuši Kramenam parakstīt, viņš noliedza, ka būtu kāds saraksts izveidots.

Slimnīcas diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Edmunds Kalniņš apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka viņa kabinetā atradusies nauda aploksnēs kopš viņa 50 gadu jubilejas iepriekšējā rudenī. Tā kā ikdienā viņam pietiekot no algas, viņš kolēģu uzdāvināto naudu atstājis kabinetā visādam gadījumam.

Kalniņš pauda aizdomas, ka tieši tie apstākļi viņam radot aizdomas, ka lieta varētu būt safabricēta, jo KNAB izmeklētāji kratīšanā esot izvēlējušies tikai vienu aploksni, bet viņam bijušas vairākas sadāvinātās aploksnes - gan ar naudu, gan ar apsveikumu kartītēm vai dāvanu kartēm. Kad KNAB nolēma izņemt to aploksni, viņš minējis, lai tad izņemot visas aploksnes, jo tajās arī esot nauda, bet pārējās aploksnes KNAB darbiniekus nemaz neesot interesējušas.

Par sonoskopa "Toshiba" iegādi Kalniņš pauda, ka viņš nevarēja ietekmēt iepirkumu, jo par iekārtas pirkšanu viņš uzzinājis tikai tad, kad iepirkuma process jau bija izsludināts un tas jau notika, jo sākotnēji iekārtu slimnīca pirkusi ar nolūku novietot pie ginekologiem, bet par tās novietošanu viņa vadītajā radioloģijas nodaļā tika izlemts tikai vēlāk, lai tur to varētu lietot gan ginekologi, gan diagnostiskās radioloģijas nodaļa.

Visi apsūdzētie savu vainu noliedza un pauda, ka neesot īsti skaidrs, uz kāda pamata vispār apsūdzēti.

Sēdes turpinājumu tiesa nozīmēja uz 26.septembri plkst.10, kad paredzēta prokurora runa, kam sekos debates. Šim tiesas procesam turpinājums tiek plānots arī 20.oktobrī.

Kā ziņots, apsūdzība korupcijā celta SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklim Ķipuram un šīs slimnīcas diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājam Edmundam Kalniņam par kukuļa saņemšanu un SIA "Digiteks" valdes priekšsēdētājam Andim Gulbim un valdes loceklim Jānim Kramenam par kukuļa nodošanu.

Šīs darbības saskaņā ar apsūdzību saistītas ar diviem iepirkumiem - 160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010.gadā un sonoskopa iegādi 2011.gadā, kuru piegādātāja bija šajos konkursos uzvarējusī SIA "Digiteks".

Visi četri apsūdzētie neatzina savu vainu, turklāt vairāki no viņiem, atbildot uz tiesas jautājumu, vai apsūdzība ir saprotama, uzsvēra, ka saprotams ir nolasītais teksts, taču ne tā būtība, jo apsūdzībā paustie secinājumi neesot saprotami.

Iepriekš sēdē tika noskaidrots, ka aizdomas par korupcijas iespējamību radušās Veselības ministrijas Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas darbiniekiem, pārbaudot iegādātās gultas, un Veselības inspekcija par savām aizdomām informēja KNAB.

Aizstāvība šīs aizdomas apšauba kā pārspīlējumus, minot, ka tāda paša modeļa gultas Latvijā ir vēl piecās sešās slimnīcās, kur tās lieliski kalpojot un nav apstrīdēta to iegāde vai atbilstība dokumentiem.

Saskaņā ar apsūdzību divi SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" pārstāvji prettiesiski pieņēma atlīdzību no diviem uzņēmuma "Digiteks" atbildīgajiem darbiniekiem kopumā 2300 latu apmērā saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām. Jelgavas slimnīcas valdes loceklis no uzņēmējiem trīs reizes pieņēma kukuli 2000 latu apmērā, savukārt slimnīcas nodaļas vadītājs - 300 latu apmērā, iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Jelgavas slimnīcas valdes loceklis saukts pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas. Jelgavas slimnīcas nodaļas vadītājs pie kriminālatbildības saukts par prettiesiska labuma pieņemšanu. Abi uzņēmēji apsūdzēti par līdzdalību pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un pārsniegšanā, kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Tāpat lietas gaitā sākts un tiesai nodots process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai - uzņēmumam "Digiteks". Kriminālprocesā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka "Digiteks" ieguva tiesības noslēgt līgumus ar Jelgavas pilsētas slimnīcu un, veicot darījumus par iepirkumiem, slimnīcas vajadzībām ieguva arī naudas līdzekļus par piegādātajām precēm, uzskata prokuratūra.

Ķipurs noraida jebkādas aizdomas par kukuļa pieņemšanu, bet iepriekš atzina, ka pievēris acis uz formālām nepilnībām iepirkuma piedāvājumā, lai neizšķērdētu līdzekļus un ietaupītu ap 30 000 latu.

ZZ.lv ARHĪVS

Korupcijā apsūdzētā Jelgavas slimnīcas vadītāja Ķipura krimināllietu tiesa turpinās skatīt septembrī

Kategorijas