ZZ.lv ARHĪVS

Šodien Jelgavas muzejā atklās izstādi «Muzeja jaunieguvumi»

Uldis Veilands

2014. gada 28. marts 08:30

728
Šodien Jelgavas muzejā atklās izstādi «Muzeja jaunieguvumi»

Lai cik interesanti būtu gadu gadiem skatīt vēsturiskos «Academia Petrina» mūrus un tajos esošos priekšmetus, laiku pa laikam rodas nepieciešamība savu «pūra lādi» pārskatīt (arī tāpēc, ka to daļu, kas neatrodas pastāvīgajā ekspozīcijā, bet muzeja sētas mājas krājumu daļā, apmeklētājs ikdienā nemaz neredz).

Maldīgi domāt, ka muzejs ir tikai nemitīgs par nevajadzīgām kļuvušo mantu uzkrāšanas punkts – šādam nolūkam gluži vienkārši pietrūktu telpu. Tikpat aplami domāt, ka krājumi varētu papildināties bez muzeja darbinieku pūlēm, ieguldītā darba un, ko tur slēpt, arī pašvaldības un valsts iestāžu materiālajiem līdzekļiem.Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā par novada kultūrvēsturiskā mantojuma nepārtrauktu apriti rūpējas galvenais fondu glabātājs Aldis Barševskis. Tieši viņa uzdevums ir raudzīties, lai tiktu vāktas, glabātas, pētītas un popularizētas Zemgales kultūretnogrāfiskā novada, īpaši Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada kultūrvēsturiskās vērtības, materiālais un nemateriālais mantojums.

Šodien pulksten 13 atklājamajā izstādē eksponēti 319 priekšmeti, kas par muzeja īpašumu kļuvuši no 2010. gada līdz šā gada sākumam. Ir arī daži vecāki eksponāti, kas līdz šim nav tikuši izstādīti.

«No 319 jauniegūtajiem priekšmetiem ir 313 dāvinājumi un tikai seši pirkumi,» A.Barševskis priecājas, ka, par spīti materiālajām grūtībām, līdzpilsoņi apzinās uzskatāmas vēstures vērtību izglītībā un to, ka ne gluži viss izsakāms naudā. Tāda arī esot kopējā tendence – 90 procentu dāvinājumu un 10 procentu pirkumu.

Vairāk gan esot fotogrāfiju un dokumentu nekā lietu un priekšmetu. Toties kādi – par vienu no interesantākajiem var uzskatīt no Vācijas un Holandes pierobežas nākušo dāvinājumu – Jelgavas pilsētas panorāmu, kas tapusi Pirmā pasaules kara laikā ar toreizējo aerofotografēšanas tehniku četru metru augstumā virs zemes virsmas.

Interesantāko priekšmetu kategorijā jāmin Māra Branča dāvinātā rakstāmmašīna, kas kādreiz kalpojusi pašai «Jaunāko Ziņu» izdevējai Emīlijai Benjamiņai.

Ir arī modernākas lietas, kas katra par sevi nav nemaz tik vecas, bet kopsakarā veido visai spocīgu ainu – iedomājieties komplektu no pāris desmitgades veciem VEF radioaparātiem, vienu no pirmajiem padomju televizoriem un pat salīdzinoši neseniem, bet pēc skata jau tik smieklīgiem mobilajiem telefoniem?

Īpaša vērtība ir mākslas priekšmeti. Neskarot Ģ.Eliasa uzgleznoto, kam šajā muzejā ir īpašs statuss, viens no vērtīgākajiem jaunieguvumiem varētu būt Kārļa Padega 1931. gada darbs «Dāma ar melno cimdu», ko dāvinājis Viesturs Amats. Ne tik sen virkni savu darbu uzdāvināja Pēteris Postažs, bet daļa mākslas darbu tiek arī pirkti. Jaunieguvumiem nu piepulcējies arī kāds vēl tikko muzejā par mākslinieku strādājušā Mārča Stumbra darbs. Lietas laikam tomēr dzīvo ilgāk par cilvēkiem.