ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Augstākā tiesa lietu par iespējamo mobingu darba vietā Jelgavā nodod jaunai izskatīšanai

LETA
Tiesu ziņas

2014. gada 26. marts 19:52

1629
Augstākā tiesa lietu par iespējamo mobingu darba vietā Jelgavā nodod jaunai izskatīšanai

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments šodien atcēla zemākas instances spriedumu lietā pret Valsts robežsardzi saistībā ar it kā darbavietā veikto emocionālo vardarbību jeb mobingu, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Tādā veidā Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par pieteicējas psiholoģisko izspaidošanu dienesta laikā Valsts robežsardzē, bet apmierināts pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 50 latu (71 eiro) apmērā saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka apgabaltiesas secinājums, ka pieteicēja nav tikusi pakļauta mobingam, nav pietiekami pamatots.

Līdz ar to apelācijas instances tiesai būs vēlreiz jāvērtē vairāki pieteicējas argumenti, kurus viņa norādījusi kā mobingu raksturojošus, piemēram - nav skaidrs, kāpēc pieteicēja tika pārcelta uz attālo dienesta vietu, nav pienācīgi noskaidrots, vai pretendente uz pieteicējai apsolīto amatu pati pieteicās konkursam vai arī viņas kandidatūra tika ieteikta, nav saprotams, kāpēc pieteicējai atšķirībā no amatpersonām netika piešķirts apmaksāts mācību atvaļinājums.

Tāpat apgabaltiesai būs jāvērtē, kāpēc pieteicējai netika piešķirta krūšu nozīme, kura pienākas par priekšzīmīgu dienestu un pieciem nepārtrauktiem izdienas gadiem, kaut arī pieteicējai bija gan apbalvojumi par priekšzīmīgu dienestu, gan nepieciešamais izdienas stāžs, kā arī nav noskaidrots, kāpēc pieteicējai netika izmaksāta darba samaksa, un citi argumenti.

Vienlaikus AT spriedumā norādījusi, ka mobings ir grūti identificējama un tikpat grūti pierādāma rīcība, it īpaši ņemot vērā, ka mobingu īstenojošās personas attieksme pret upuri pati par sevi var nebūt prettiesiska. Prettiesisks ir šīs rīcības mērķis padarīt upura atrašanos konkrētajā vietā par neciešamu. Tāpēc, kā pamatoti uzsvērusi pieteicēja, būtiska nozīme ir tieši rīcības mērķim.

Pieteicēja vērsās Valsts robežsardzē ar lūgumu atzīt par prettiesisku Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes faktisko rīcību, kā arī piedzīt atlīdzību par nodarīto mantisko, personisko un morālo kaitējumu 450 000 latu (640 292 eiro) apmērā.

Ar Valsts robežsardzes 2008.gada 14.maija lēmumu pieteicējas lūgums tika daļēji apmierināts, un iestāde nolēma atvainoties pieteicējai par atbildes nesniegšanu uz viņas iesniegumiem, kā arī veiktajam darbam atbilstošas samaksas neizmaksāšanu.

Tomēr pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Valsts robežsardzes 2008.gada 14.maija lēmuma atcelšanu un kaitējuma atlīdzināšanu, pieteikumā norādot, ka viņa dienesta laikā ir tikusi ilgstoši pazemota.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu daļēji noraidīja un pārējā daļā izbeidza tiesvedību. Arī apgabaltiesa pieteikumu daļēji noraidīja un atstāja negrozītu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. AT, izskatot lietu 2012.gada 23.novembrī, atcēla apgabaltiesas spriedumu.

Izskatījusi lietu no jauna, apgabaltiesa ar 2013.gada 11.jūnija spriedumu noraidīja pieteikumu daļā par pieteicējas psiholoģisko iespaidošanu dienesta laikā; apmierināja pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 71 eiro apmērā saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu. Pārējā daļā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

Kategorijas

Kategorijas