ZZ.lv ARHĪVS

Logo

«Lielupei – 55» izskan kā krāšņš deju ansambļa jubilejas šovs (papildināta fotogalerija)

Uldis Veilands
Koncerti

2014. gada 16. marts 00:15

56929
«Lielupei – 55» izskan kā krāšņš deju ansambļa jubilejas šovs (papildināta fotogalerija)

Nepretenciozi izreklamētais koncerts «Lielupei – 55» sestdienas vakarā Jelgavas kultūras namā izvērtās par Tautas deju ansambļa horeogrāfiski, muzikāli, režisoriski un skatuviski vērienīgu jubilejas šovu, kas beidzās ar jūsmīgām skatītāju ovācijām.

«Pirmajā daļā būs dažādas dejas, ko izpildīs ansambļa «Lielupe» dažāda vecuma sastāvi, bet otrajā esam ieplānojuši pamēģināt uztaisīt kaut ko uzvedumam līdzīgu,» pirms koncerta stāstīja «Lielupes» vadītāja (kā koncerta beigās noskaidrojās, divdesmit deviņus no ansambļa 55 gadiem) Elita Simsone. «Mani jau visvairāk interesē, kā skatītāji un kolēģi uzņems mūsu jauno uzvedumu.»

Bet, nesteidzoties notikumiem priekšā, jāatzīmē, ka patīkami pārsteidza jau koncerta pirmā daļa, kurā tika izpildītas gan jaunākas, gan vecākas, bet visā visumā pazīstamas dejas, gribētos pat teikt, «hīti». Ja «Stūru stūriem Tēvu zeme» vēl ne pārāk aizrāva no puteņainā ceļa sagurušos klausītājus, tad Ulda Žagatas «Dejotprieks» jau «uzspridzināja» publiku, un Ulda Ozola «Ačkupam» jaunās skaņās, tāpat kā pārējiem numuriem, atlika uzturēt koncerta enerģētisko līmeni.

Speciālisti runā, ka latviešu tautas deju varot iedalīt divās lielās kategorijās:

1) «musturu» dejās, kad liels daudzums dejotāju (kā deju svētkos stadionā) virsvadītāja vadībā veido izteiksmīgus ornamentus, kas skaisti izskatās no tribīņu (kādas nu tās Latvijā saglabājušās) augšējām rindām un

2) dejojamās dejās, kas vairāk piemērotas skatuvei un kurās dejotāji cenšas parādīt dzīvu deju un savu tehnisko meistarību, brīžiem pat sviedrus nežēlojot, kā šajā koncertā tehniski sarežģītajā «Lecamdancī» lielupiešu stiprā dzimuma izpildījumā. Savukārt liriskāka rakstura dejās iepriecināja «Lielupes» staltās un iznesīgās meitas. 

Tad nu «Lielupe» Jelgavas daudzo deju ansambļu vidū izceļas tieši ar savu dejotprieku un prasmi, par ko to arī iecienījuši daudzie skatītāji, kā pierādīja pārpildītā zāle un neviltotie aplausi jau pēc koncerta pirmās daļas.

Otrajā daļā – solītais deju uzvedums «Zvaigžņu rakstu kalējiņi», kurā piedalījās vai visi dažādu vecumu «Lielupieši», piepalīdzot Aldas Skrastiņas «Vēja zirdziņam» un dzīvajiem (kas vien jau mūsdienās ir liels retums) mūziķiem – skanēja tautas mūzika Kaspara Bārbala (dūdas, stabules), Edgara Kārkla (dūdas, stabules, akordeons, balss), Ilzes Gruntes (ģitāra), Kristīnes Kārkles -Puriņas (vijole, balss) un citu savā nozarē atzītu mūziķu sniegumā. (Nedrīkst nepieminēt arī Jelgavas popkora mazos dziedātājus Līvu Pekarsku, Anitu Demidu un Mārci Romānu koncerta nobeigumā.)

«Ideja, ka noteikti vajag uzvedumu, radās Elitai Simsonei,» pēc koncerta atzina tā režisors Uģis Brikmanis. «Tad pieslēdzāmies arī mēs ar horeogrāfu Agri Daņiļēviču. Elita ļoti gribēja, lai būtu par kalējiņu bāleliņu. Skaidrs, ka noteikti vajadzēja arī par Zemgali. Starp citu, tas ir mīts, ka vairums dziesmu ir par Kurzemi vai Latgali, mēs atradām ļoti daudz tautas dziesmu tieši par Zemgali».

Tā arī radās uzvedums «Zvaigžņu rakstu kalējiņi» – «Saules meitas, Dieva dēli/ dimantkaltos solīšos/ savu mīļo Zemgalīti/ zvaigžņu rakstiem izrotā.»

Koncerts, kas iepriecināja daudzus. Noteikti jāpiemin arī E.Simsones asistente Zaiga Pielēna-Pelēna, deju pedagogi Baiba Sokolova un Elīna Medne, scenogrāfi Ivars Pirvics un Ilze Ungure, gaismu operators Kārlis Freibergs un daudzi citi koncerta veidotāji. Brīžiem radās pārdomas –  vai vienai izrādīšanai ieguldītais darbs nav par lielu un vai nevajadzētu domāt par atkārtojumu. Tikai kur: kultūras nama skatuve brīžiem likās par šauru, bet par stadionu un sporta haļļu «priekšrocībām» jau tika minēts.
+ 63
Kategorijas

Kategorijas