Valsts kontrolierei nav pārliecības, ka plānošanas reģioni tiešām tiks stiprināti

LETA

2014. gada 5. marts 15:49

180

Valsts kontrolierei nav pārliecības, ka plānošanas reģioni tiešām tiks stiprināti

Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai neesot pārliecības, ka pēc tam, kad pausta apņemšanās stiprināt plānošanas reģionu kapacitāti un lomu, tas patiešām notiks, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.

"Lai kā arī gribētos gūt pārliecību, ka plānošanas reģionu stiprināšana nav bijusi tikai populistiska frāze šī tik ļoti sarežģītā gada iesākumā, iepriekšminētās apņemšanās tomēr var raksturot tikai ar terminu "noris darbs pie ..."," secina Krūmiņa. Tas viņai nesniedzot pārliecību, ka darbs tiešām rezultēsies ar plānošanas reģionu stiprināšanu ar jēgpilnām funkcijām.

Pēc tam, kad Valsts kontrole publiskoja revīzijas rezultātus par plānošanas reģioniem, Krūmiņai bijis interesanti vērot publiskajā telpā notiekošo diskusiju un Valsts kontroles revīzijas secinājumu noraidīšanu. Vienlaikus gan revidējamās vienības publiskajā telpā paziņoja, ka apņemas ieviest ieteikumus, kas norādot, ka revīzijās esošā situācija atspoguļota patiesi un problēmas ir jārisina.

Izvērtējot diskusijās paustos argumentus un reakciju, Krūmiņa redz vairākus soļus, kas būtu jāsper, lai plānošanas reģioni pildītu konkrētus uzdevumus, kam tie paredzēti, vai arī tiktu atzīts, ka to pastāvēšana nedz politiski, nedz ekonomiski nav attaisnojama. Valsts kontrole ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcības plānu ieteikumu ieviešanai un saņēmusi ministrijas apsolījumu, ka reģionu loma tiks stiprināta. Tomēr vienlaikus Krūmiņa plānotajām darbībām īpaši netic. Un rīcības plānu dēvē par frāzi valdības deklarācijā.

Viņa arī skeptiski komentē VARAM rīcību, veicot sarunas ar ministrijām par finansējuma piesaisti politikas dokumentu īstenošanai plānošanas reģionos. Neesot skaidrs, kādai jābūt rīcībai, lai sarunas nebūs sekmīgas. Tādā gadījumā turpināsies iepriekšējā situācija, līdz ar to neesot jēgas no plānošanas dokumentiem, kurus finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams īstenot.

Lai gan VARAM ir publiski apņēmusies sākt diskusiju ar ministrijām par papildus funkciju deleģēšanu plānošanas reģioniem, arī par šo apņemšanos Krūmiņa izsakās kritiski. "Valsts kontrole ļoti aicinātu nepieļaut, ka plānošanas reģionu iespējamās funkcijas tiek mākslīgi izdomātas un ministrijas ar varu būtu spiestas deleģēt kādus no saviem uzdevumiem tikai deleģēšanas pēc," aicina Krūmiņa.

Viņa arī pieļauj, ka plānošanas reģionus varētu pārvērst par projektu attīstītāju birojiem, ja šāds pieprasījums no pašvaldībām būtu un ja tās būtu gatavas līdzfinansēt reģionu uzturēšanu. Vienlaikus gan būtu jāseko, lai šī funkcija nedublējas ar jau esošajām institūcijām, kurām projektu attīstīšana ir pamatfunkcija.

Plānošanas reģionu nākotne patlaban esot valdības, un, iespējams, arī Saeimas rokās, uzskata valsts kontroliere. Savukārt paši plānošanas reģioni gaida, kā rīkosies VARAM.

Kontroliere sola, ka viņas vadītā iestāde arī turpmāk norādīs uz gadījumiem, kad politikas ir pretrunīgas, to nav vispār vai arī nav izsekojamu rīcības plānu šo politiku īstenošanai. "Pretējā gadījumā atkal uzvarēs "fiskālās ilūzijas" jeb brīvpusdienu princips, kad par visu samaksā nodokļu maksātāji, bet izpildvaras "izmaksas" ir niecīgas vai līdzinās nullei," pauž Krūmiņa.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole, veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas.

Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc valsts kontrolieres domām, skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.

Revīzijas laikā konstatēts, ka reģionālās politikas plānošana un saskaņošana valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī faktiski nenotiek. Plānošanas reģioni neveic vai finanšu trūkuma dēļ nespēj nodrošināt reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstīgu izstrādi un uzraudzību.

Plānošanas reģionu izstrādātie attīstības plānošanas dokumenti vairumā gadījumu nav izmantojami, jo kopš 2009.gadā notikušās administratīvi teritoriālās reformas tie nav aktualizēti un ir novecojuši, norāda revidenti. Tāpat šajos plānošanas dokumentos noteiktajiem pasākumiem nav noteikts nepieciešamais finansējuma apmērs, finansējuma avoti, kā arī izmērāmi sasniedzamie rezultāti. Arī gadījumos, kad dokumentu kvalitāte ir vērtējama kā apmierinoša, finanšu avotu neesamība vai neprognozējamība liedz noteiktos plānus īstenot.

Veicot revīziju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Valsts kontrole secinājusi, ka noslēgtajos līgumos par dotāciju izlietojumu ir virkne nepilnību. Tas nemotivē plānošanas reģionus sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpat ministrija nav izstrādājusi plānošanas reģionu nākotnes darbības modeli, līdz ar to darbus nav iespējams plānot ilgtermiņā. Nav arī izstrādāta plānošanas reģionu darbības finansēšanas kārtība.

Pārmetumus valsts kontrole velta arī Satiksmes ministrijai un Autotransporta direkcijai, kas, iztērējot vairāk nekā 70 000 latu jeb 99 600 eiro vienotās biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešanai, nav sasniegušas noteikto mērķi, un sistēma nav pilnībā izstrādāta.

ZZ.lv ARHĪVS

Valsts kontrolierei nav pārliecības, ka plānošanas reģioni tiešām tiks stiprināti

Kategorijas