ZZ.lv ARHĪVS

Samaksā kredītu, bet paliek parādā par tā izkārtošanu

Gaitis Grūtups

2014. gada 18. februāris 00:00

64
Samaksā kredītu, bet paliek parādā par tā izkārtošanu

Par daudzdzīvokļu namu renovācijas administrēšanu Ozolniekos vienojas tikai pēc ēku siltināšanas
No janvāra 17 siltināto māju dzīvokļu īpašnieki no apsaimniekošanas uzņēmuma «Ozolnieku KSDU» saņem par pieciem centiem kvadrātmetrā lielāku mājas apsaimniekošanas rēķinu, ko saista arī ar bankas konta uzturēšanu un kredīta apkalpošanu. Vairāki dzīvokļu īpašnieki par mājas siltināšanu jau ir norēķinājušies un kredītu dzēsuši. Taču apsaimniekošanas maksa ir pacelta arī viņiem, jo par kredīta ņēmēju tiek uzskatīta māja kopumā, kas dažiem dzīvokļu īpašniekiem nav pieņemami.  


Pensionāru pāris inženieris Gunārs Barups un viņa kundze Ausma Ozolniekos dzīvo vienā no 17 novadā renovētajām mājām. Tajā ir 18 dzīvokļu, mājas apkārtne un kāpņu telpa sakopta. 


Nauda bija – samaksājām visu summu
Ar ēkas siltināšanu, kas veikta 2012. gada rudenī, Barupi tāpat kā viņu kaimiņi ir apmierināti – 2013. gads pagājis silti. Negribēdami palikt parādā ilgāku laiku, Barupi nolēma SEB bankai samaksāt visu sev pienākušos 4035 latu summu no kopējām renovācijas izmaksām. «Naudiņa bija, un nolēmām to likt lietā,» saka pensionāru pāris. Viņiem līdzīgi šajā mājā rīkojās vēl divi kaimiņi. 
Tomēr gada sākums nesa uztraukumus – Barupus neapmierina, ka «Ozolnieku KSDU», rēķinot mājas apsaimniekošanas izmaksas, nav ievērojusi tos, kuri ar banku par siltināšanu ir jau norēķinājušies. «Saprotu, ka par konta uzturēšanu, kur godīgi norēķinos par īri, man ir jāmaksā, taču ar ikmēneša kredīta atmaksāšanu saistītie pakalpojumi man vairs nav vajadzīgi,» norāda G.Barups. Ja katrs renovētais dzīvoklis piecpadsmit gadu maksās apsaimniekotāju noteiktos piecus centus par kvadrātmetru, savāksies ievērojama summa, viņš spriež. ««Ozolnieku KSDU» ir lielos parādos gan par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, gan ūdensapgādes atjaunošanu un citām vajadzīgām būvēm, taču uzņēmumam vajadzētu atbalstīt tos dzīvokļu īpašniekus, kas saistības nokārto ātrāk nekā citi,» uzskata G.Barups.            


Bez kredīta siltināt nesāka 
«Ozolnieku KSDU» juriste Antra Vintere skaidro, ka mājas apsaimniekošanas maksas palielinājums saistīts ar to, ka uzņēmumam nama renovācijas laikā vajadzēja papildus algot grāmatvedi, juristu, projekta vadītāju un projekta koordinatoru. Viņa norāda uz daudzajām dokumentu mapēm, kas liecina par lielo darba apjomu, kas jāveic, lai saņemtu bankas aizdevumu un ERAF līdzfinansējumu mājas renovācijā.    
Pēc sākotnējiem aprēķiniem, šīs izmaksas uz siltinātās mājās kvadrātmetru būtu septiņi centi, taču, ņemot klāt vēl vismaz trīs mājas, ko paredzēts renovēt šogad, mēs šo summu varējām samazināt līdz  pieciem centiem,» saka A.Vintere. «Ņemot kredītu, ir ieķīlāti nevis īpašnieku dzīvokļi, bet gan «Ozolnieku KSDU» nauda, un mums katru ceturksni jāatskaitās bankai,» skaidro juriste. Viņa pieļauj, ka vienīgi tad, ja jau pirms renovācijas būtu zināms, ka dzīvokļu īpašnieki varēs māju nosiltināt un iztikt bez bankas aizdevuma, būtu iespējama cita pakalpojuma apmaksas kārtība. Šādu iedzīvotāju kā Barupu ģimene, kas nevēlas ilgāku laiku palikt bankai parādā, pēc A.Vinteres atzinuma, ir maz. «Banka, dodot mājai kredītu, izvirza nosacījumu, ka tā atmaksas kārtību dzīvokļu īpašniekiem atļauts mainīt reizi gadā – kad tiek pārskatīti kredīta procenti. Nav atļauts kādu mēnesi iemaksāt vairāk vai pat visu atlikušo summu,» saka juriste. Viņasprāt, Barupu un līdzīgu dzīvokļu īpašnieku vienīgais ieguvums ir tas, ka bankas procenti nav vairs jāmaksā. 
Ekonomikas ministrijas Būvniecības mājokļu departamenta politikas direktora vietnieks Mārtiņš Auders spriež, ka māju apsaimniekošanas uzņēmumiem par renovācijas administrēšanu pienākas samaksa, taču par to būtu jānospriež pirms renovācijas, nevis tad, kad tā pabeigta. ◆