Jelgavas novada augļudārzos bakteriālā iedega vēl nav atklāta

2010. gada 3. jūlijs 14:36

1934

Jelgavas novada augļudārzos bakteriālā iedega vēl nav atklāta

Turpinot analizēt augļudārzos paņemtos paraugus, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) līdz darba nedēļas beigām nav atklājis jaunus bīstamās slimības bakteriālās iedegas perēkļus, «Ziņām» apliecina VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Jausma Sudmalniece.

Pēc J.Sudmalnieces teiktā, augļukokiem bīstamā kaite pagaidām nav uzieta nevienā no Jelgavas novada dārziem, kur tā atklāta jau iepriekšējos gados un kur nācies iznīcināt virkni ražojošu koku un dzīvžogu. Kā ziņots, līdz jūnija beigām VAAD inspektori bija veikuši 179 pārbaudes, savukārt laboratorijā izanalizēti 59 paraugi. Paraugi ir noņemti komercdārzos un piemājas dārzos, kur VAAD inspektori, veicot monitoringu, novēroja infekcijas vizuālos simptomus. Kopumā testēšana nedēļas sākumā bija pabeigta 21 paraugam, no tiem viens bija pozitīvs. Infekcija konstatēta paraugā no Auces novada Vecauces pagasta, pagājušā gada perēkļa buferzonā, piemājas dārzā. VAAD dārza atrašanās vietu neatklāj. Tajā piemērojami fitosanitārie pasākumi – jāiznīcina gan inficētais saimniekaugs – vilkābele –, gan augi 10 metru rādiusā ap to. Saskaņā ar MK noteikumiem to dārzu īpašnieki, kuros iznīcināti iedegas skartie augi, no valsts saņem kompensāciju.VAAD gan komercdārzos, gan piemājas dārzos un apstādījumos veic monitoringu, lai noteiktu augiem bīstamās karantīnas slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) izplatību un iepriekšējos gados piemēroto fitosanitāro pasākumu efektivitāti. VAAD aicina iedzīvotājus sadarboties un ziņot, ja augiem ir novērotas slimības pazīmes, lai savlaicīgi konstatētu perēkļus un veiktu ierobežojošos pasākumus. Slimības simptomiZiedi: daži vai visi ziedi novīst, nomelnē, iet bojā, bet parasti nenokrīt un paliek pie auga.Pumpuri un jaunie dzinumi: novīst, nobrūnē, jaunie dzinumi deformējas.Lapas: veidojas lapu nekroze, kas sākas no lapu plātnes malām vai lapu kāta. Centrālā dzīslojuma nobrūnēšana atkarībā no inficēšanās veida.Augļi: nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt.Zari un stumbrs: bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērijas pāriet uz lielākajiem zariem un izplatās uz galveno stumbru. Pavasarī augi izskatās kā deguši vai sala bojāti. Vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā. Zem tikko bojātas mizas koksne ir brūngansarkana. Tas īpaši raksturīgs bumbierēm. Kad slimības aktīvā forma beigusies, slimo zaru miza izžūst un nedaudz nosēžas, izveidojot izteiktu robežu starp veselajiem un slimajiem audiem. Veidojas raksturīgi simptomi – ķīļveida čūlas.Mitrā siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts eksudāts. Dažreiz eksudāts var būt zeltainā krāsā.Ekonomiskā nozīmeBaktērija – bakteriālās iedegas ierosinātāja – rada nopietnus ekonomiskos zaudējumus valstīs, kurās tā ir izplatīta. Slimība ne tikai samazina augļu ražu, bet ir ļoti bīstama arī pašiem augiem. Ieņēmīgākajiem saimniekaugiem infekcija izplatās tik strauji, ka jau pēc pirmajām redzamajām inficēšanās pazīmēm tie ātri aiziet bojā. Slimības bioloģijaBaktērija pārziemo inficētajos saimniekaugos. Baktērijas, saglabājušās raksturīgajās ķīļveida čūlās, ir primārais inficēšanās avots ziediem pavasarī. Infekcijas attīstībai labvēlīgākie apstākļi ir pie temperatūras 12 – 24 0C un paaugstināta gaisa mitruma. Baktērija augā iekļūst caur ziediem, dabiskajām atverēm (atvārsnītēm u.c.) un caur bojājumiem, kurus izraisījuši kukaiņi vai stiprs lietus.

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas novada augļudārzos bakteriālā iedega vēl nav atklāta

Kategorijas