ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Rektora amata kandidāte Arhipova: LLU darbam jākļūst atklātam un caurspīdīgam; citi par galveno darbu sauc studentu piesaisti, nevis reformas

Edgars Kupčs
Jelgava

2014. gada 12. februāris 10:18

946
Rektora amata kandidāte Arhipova: LLU darbam jākļūst atklātam un caurspīdīgam; citi par galveno darbu sauc studentu piesaisti, nevis reformas

Atklātība un caurskatāmība, precizitāte un iestādes interešu pārstāvēšana valstiskā līmenī – tās kā galvenās darba prioritātes, ja tiktu ievēlēta LLU rektora amatā, sauc universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Irina Arhipova. Šos darba principus kā galvenos viņa dēvē arī līdzšinējā darbā – gan kā LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāne, gan Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore.

I.Arhipova no visiem četriem rektora amata kandidātiem bauda lielāko atbalstu fakultātēs – kandidēšanai vēlēšanās viņu izvirzījusi Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Meža fakultāte, Lauksaimniecības fakultāte un LLU Zemkopības zinātniskais institūts.

«Uzskatu, ka minēto principu ievērošana un kolektīva iesaiste ir būtiska arī rektora darbā. Jau pašreiz neatkarīgi no ieņemamā amata kopīgi ar domu biedru grupu strādājam pie LLU attīstības modeļa un darba plāna izstrādes, kur viens no svarīgākajiem aspektiem ir starpdisciplināras pieejas nodrošināšana, paredzot fakultāšu ciešu sadarbību un papildinātību studiju un zinātniskajā darbā, nevis savstarpēja konkurence,» uzsver rektora amata kandidāte. 

Izstrādāto universitātes attīstības redzējumu viņa plāno prezentēt līdz marta vidum.

Jāpalielina studentu skaits, vilinot ārvalstniekus, LLU jākļūst par zinātnes un pētniecības universitāti, jāpiesaista valsts budžeta dotācijas un ES fondu nauda – lielākoties vajadzības izteiksmē par nākamajā četrgadē veicamajiem darbiem runā rektora amatam izvirzītie kandidāti. Neviens no viņiem nesola stingri pārskatīt, cik efektīvi tiek saimniekots patlaban, šonedēļ vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas».

Jau ziņots, ka LLU rektora vēlēšanām izvirzīti četri kandidāti – profesore Irina Arhipova no Informācijas tehnoloģiju fakultātes, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne profesore Irina Pilvere, LLU zinātņu prorektors un Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesors Pēteris Rivža un Tehniskās fakultātes dekāns profesors Kaspars Vārtukapteinis. 

Par izmaiņām LLU dzīvē nākamajos četros gados visskaļāk runā I.Pilvere, kas jau pirms mēneša intervijā «Ziņām» atzina – LLU jākļūst par viedokļu līderi lauksaimniecības nozarē, turklāt infrastruktūra un tās uzturēšanas izmaksas jāsamēro ar studējošo skaitu. Viņa to grib palielināt virs pieciem tūkstošiem pašreizējo četrarpus vietā un studentu skaita kāpinājumu redz galvenokārt ārzemēs, lielākoties ārpus ES robežām. «Mēs varam attīstīt izglītības eksportu, LLU studiju programmas ir pievilcīgas,» viņa saka. 

Līdzīgi izsakās arī P.Rivža, bet viņš potenciālo studentu skaita palielinājumu drīzāk redz maģistrantūrā, turklāt intensīvāk aicināšot iedzīvotājus iegūt otru augstāko izglītību. Savukārt K.Vārtukapteinis uzskata, ka būtiski ir noturēt tagadējo studentu skaitu, bet tikai labākajā gadījumā palielināt. «Jāstrādā pie studentu piesaistes tepat, Latvijā,» ārpus valsts robežām nav gatavs lūkoties K.Vārtukapteinis. Viņaprāt, būtiski ir lauzt daudzu topošo studentu stereotipu, ka «LLU ir lauķu augstskola», bet veidu, kā to panākt, viņš vēl nenosauc. No ārzemēm viņš gatavs saukt maģistrantus, kam jau pirms laika esot radītas 12 studiju programmas angļu valodā. 

Kā P.Rivža, tā K.Vārtukapteinis LLU potenciālu redz pētniecības jomās, bet abi profesori neslēpj – tādas specializācijas lielākais ieguvums būtu ar ES projektu finansējumu algot jaunos mācībspēkus, kam dāsnās stipendijas nule noslēgušās. K.Vārtukapteinis ir gatavs «iespējami efektīvi izlietot tos līdzekļus, kas mūsu rīcībā jau ir, tāpēc jāizskata iespējas esošo bāzu sakārtošanai, nevis jaunu objektu celšanai». Runājot par daudzajiem LLU nekustamajiem īpašumiem, viņš gatavs pārdot kādu no dienesta viesnīcām, lai par iegūto naudu sakārtotu palikušās un pašlaik pustukšās. 

Profesors P.Rivža par svarīgu darbu sauc iesākto ES finansēto projektu, piemēram, veterinārmedicīnas, agronomijas, pārtikas tehnoloģiju laboratoriju un Valdekas pils pabeigšanu, kā arī jaunu sākšanu. 

Neviens no kandidātiem nerunā par Jelgavas pils fasādes rekonstrukcijas turpinājumu. «Pils fasādi solīt var vismazāk, bet projektus turpināsim sniegt. Ja mūsu pili renovētu, piļu programmā citām valstī naudas nepaliktu,» nosaka P.Rivža.

Kategorijas

Kategorijas