Aldis Hartmanis: Pārdomas 4.jūlija rītā

2010. gada 5. jūlijs 12:10

1197

Spoža un karsta saule apspīd valsts karogus ar sēru lentēm Jelgavas ielās. Tās visiem liek atcerēties dramatiskos notikumus Latvijā 1941.gada vasarā, kad padomju varas okupāciju līdz ar Baigā gada šausmām nomainīja Vācijas antihumānā rasisma rīcība ieņemto Austrumu apgabalu teritorijās, kura savu nežēlību pierādīja 1939.gadā iekarotajā Polijā.

Nav attaisnojama nežēlība un terors, kas vērsās pret Latvijā un citās vācu iekarotajās valstīs pret ebrejiem, čigāniem un garīgi slimajiem cilvēkiem. Par to ne visi vainīgie saņēmuši pelnītu sodu.Vēlos atgādināt, ka, atšķirībā no Hitlera noziegumiem, Staļina noziegumi nav pilnībā paziņoti atklātībai. Viņa upuru skaitu nav iespējams pilnībā aplēst. Maz ticams, ka tas varētu būt mazāks par 50 miljoniem (Normans Deviss «Eiropas vēsture»).Pēc N.Devisa aptuveniem aprēķiniem, Staļina genocīdā nogalināti ap sešiem miljoniem ebreju. Tie ir briesmīgi skaitļi. Uzvarētājus netiesā. Tie paslēpjas uzvaras saulē, bet nav noslēpums, ka no 34 250 apcietinātajiem, izsūtītajiem, nogalinātajiem un pazudušajiem Latvijas Baigā gada upuriem bija ap 5000 ebreju. To sastāvā bija arī Jelgavas bagātākie ebreji (Hiršmanis, Disencikis u.c.).Laikā no 1938. līdz 1940.gadam mazā Latvija ar mūsdienu Krievijā vērtēto fašistisko valdību deva patvērumu 3500 ebrejiem no Vācijas, Austrijas un Čehijas. 400 Austrijas ebrejus 1941.gada jūnijā, īsi pirms Vācijas uzbrukuma, nosūtīja uz divām Gulaga nometnēm Kazahijā, kur tos pielīdzināja kara gūstekņiem. Pēc pieciem gadiem dzīvi palikušie tikai varēja atgriezties Austrijā (Franks Gordons «Brīvā Latvija» Nr.25.).Aldis Hartmanis,Jelgavā, 2010.gada 4.jūlijā

ZZ.lv ARHĪVS

Aldis Hartmanis: Pārdomas 4.jūlija rītā

Kategorijas