Novērtē plāno sniega kārtiņu

2014. gada 28. janvāris 00:00

Ieilgušais kailsals var sagādāt nopietnas raizes rapšu audzētājiem, kas rudenī priecājās par kupli sacerojušajiem laukiem

Kailsals Latvijā ilgst jau divas nedēļas, sniega sega nav pietiekama, lai pasargātu kultūras no izsalšanas. Lauksaimnieki satraukti, ka sala dēļ varētu aiziet bojā sējumi. Daļu lauku pavasarī nāksies pārsēt, prognozē agronomi, piebilstot, ka kailsals nav tik bīstams kā reizes, kad uz nesasalušas zemes uzkrīt bieza kārta sniega.

Rudenī ziemāji un rapši bija kvalitatīvi sacerojuši, kas ļāva prognozēt labas ražas rudenī. Taču janvārī situācija krasi mainījās, jo sals bez sniega pārlieku ieildzis. «Nevarētu piekrist, ka tik izteikts kailsals nav bijis arī iepriekš, taču situācija nav tik traģiska. Ja uz nesasalušas zemes būtu uzsnidzis, būtu daudz sliktāk. Labāk, lai ir sals. Tas var izretināt sējumu, bet nesasalis lauks zem sniega izsūt tā, ka nekas pāri nepaliek,» stāsta diplomēts agronoms zemnieku saimniecības «Veldzes» īpašnieks Dainis Pelšs.

Rapši kaprīzāki
Zemgalē populārākās rudenī sētās kultūras ir ziemas kvieši, mieži, rudzi, tritikāle un rapši. Visizturīgākie ir rudzi, savukārt lielākās ziemcietības problēmas ir miežiem, tāpēc tos arī audzē salīdzinoši maz. Pateicoties labvēlīgajam rudenim, pērn sevišķi daudz laukos sēti ziemas rapši un ziemas kvieši, kam kailsals ir liels nedraugs. «Ziemas kvieši bez sniega salā spēj pārdzīvot pat ilgstošu 20 – 22 grādu aukstumu, bet rapšiem pieļaujamais slieksnis ir mīnus 10 – 12 grādu,» nosaka agronoms.
Lai augs veiksmīgi pārziemotu, svarīgi ir vairāki faktori. Viens no būtiskākajiem ir auga attīstības stadija, un ziemas kviešiem tā ir cerošana. Šajā fāzē ir pietiekami attīstīta sakņu un lapu sistēma, pat ja virskārtā lapas ziemā aiziet bojā, spēcīgās saknes, kur uzkrāta krietna bagāža barības vielu, pasargā augu no bojāejas. Ziemcietību nodrošina arī pareiza auga mēslošana rudenī, jo barības vielu trūkums augu novārdzina un tas nav tik izturīgs. Īpaši aktuāli tas bija šoruden, kad augiem veģetācija turpinājās ļoti ilgi. «Zemgalē apdraudētākie ir rapši, ņemot vērā to zemo ziemcietības pakāpi. Rudenī pāraugušie rapši, visticamāk, aizies bojā, un lauki būs jāpārsēj. Tie, kas nepārauga, izdzīvos! Ar kviešiem situācija ir labāka. Ziemas kviešiem cerošanas mezgls, kas ir galvenais dzīvības avots, atrodas zem zemes, bet rapsim – virs,» stāsta D.Pelšs. Trešais faktors ir šķirnes izvēle – arī Zemgalē jāizvēlas ziemeļu reģioniem paredzētās šķirnes.

Drauds arī lopkopjiem
Kailsals var sagādāt nopietnas raizes arī lopkopjiem, jo viena no kaprīzākajām kultūrām ir lucerna, kas ir izteikts dienvidu augs, kā arī airenes, ko audzē zālājiem. «Īpaši no jauna sētajiem zālājiem, kas nav ar spēcīgu sakņu sistēmu, šī ziema varētu sagādāt problēmas. Airene parasti ir pievienota zālāju maisījumiem, un, ja tā sala dēļ iet bojā, sējums krietni izretinās un, visticamāk, jāpārsēj,» piebilst D.Pelšs. Arī viņa saimniecībā krietnu daļu platības aizņem zālāju sēklas ievākšanai paredzētie sējumi, bet saimnieka sirds pagaidām ir mierīga, jo lauki šogad apsēti ar izturīgu sēklu, kas satur timotiņu, auzeni, āboliņu.

Augļu dārziem skādi neprognozē
Siltais ieilgušais rudens sabriedinājis arī pumpurus augļu kokiem un krūmiem. Kā ziedpumpuri būs izturējuši šīs ziemas kailsalu, varēs manīt tikai pavasarī, stāsta Jelgavas novada lauku attīstības konsultante augļudārza īpašniece Dace Drošprāte. «Sals šogad nav tik liels, lai būtu kaitīgs augļu kociņiem, un ražu, visticamāk, neietekmēs. Iepriekšējos gados situācija bijusi līdzīga un nekas traģisks nav noticis. Lielāks pārbaudījums būs jaunajiem kociņiem, kuriem sakņu sistēma vēl nav tik labi attīstīta,» piebilst D.Drošprāte.
Tāpēc pavasarī jāapkopj apsalušie kociņi, kā arī jāatceras vasarā un rudenī pareizi aprūpēt dārzu, lai sala postījumi nākamajā ziemā skartu mazāk. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Novērtē plāno sniega kārtiņu

Kategorijas