ZZ.lv ARHĪVS

Vidusskolēni grib mācīties tuvāk mājām

Lāsma Antoneviča

2014. gada 24. janvāris 00:00

423
Vidusskolēni grib mācīties tuvāk mājām

Risinājums lauku vidusskolu saglabāšanai varētu būt piedāvājuma paplašināšana

Izglītības un zinātnes ministrijas rosināto vispārējās vidējās izglītības koncentrēšanu reģionālās nozīmes pilsētās un novadu centros, uz ko «spiež» skolēnu skaita samazināšanās, mūsu puses skaitliski mazās vidusskolas vērtē neviennozīmīgi, jo izglītības iestāde nereti pilda arī sociālās funkcijas. Tāpēc jādomā citi risinājumi, piemēram, piedāvājot vidusskolēniem vienlaikus apgūt profesionālo izglītību, kā to otro gadu mēģina Vircavas vidusskola. Tur 10. un 11. klasē palikuši mācīties 13 audzēkņu.


«Manuprāt, lēmums par lauku vidusskolu slēgšanu vēl ir rūpīgi jāpārdomā. Vidusskola veido arī daļu no vietējās kultūra dzīves. Šeit darbojas pagasta jauniešu centrs. Ja skolēni pēc 9. klases aizies, viņi, visticamāk, laukos vairs neatgriezīsies. Turklāt sociālā situācija ir tāda, ka daudzi vecāki nemaz nevar atļauties sūtīt savu bērnu uz pilsētas skolām, lai gan viņam ir gaiša galva un viņš varētu mācīties,» apsvērumus par labu vidusskolas saglabāšanai min Vircavas vidusskolas direktore Ināra Vīgante. 


Vircavnieki brauc uz Zaļeniekiem
Patlaban vidējo izglītību 10. klasē Vircavā apgūst septiņi audzēkņi, 11. klasē – seši, no kuriem viena skolniece plāno doties bērna kopšanas atvaļinājumā, bet vēl kādam pazudusi motivācija mācīties. 12. klases šajā mācību gadā skolā nav, jo pirms trim gadiem bija ļoti maz devīto. Taču tuvākajos gados situācija atkal varētu uzlaboties, jo 8. un 9. klasē katrā mācās 16 potenciālo vidusskolēnu. 
Tomēr direktore piekrīt, ka, samazinoties skolēnu skaitam, risinājums izglītības kvalitātes un piedāvājuma uzlabošanai, protams, ir jāmeklē un tas arī tiek darīts. Sadarbībā ar pagasta pārvaldi, kas nodrošina transportu, 11. klases audzēkņi reizi nedēļā un atsevišķās brīvlaika dienās tiek vesti uz Zaļenieku Komerciālo un amatniecības vidusskolu, kur viņi izmanto iespēju iegūt pavāra (pieci skolēni) un elektriķa (viens) kvalifikāciju. «Skola piedāvāja – var jau pamēģināt! It kā patīk, bet brīžiem uznāk arī slinkums. Nedomāju, ka pavāra profesija būs mana vienīgā,» atklāj 11. klases audzēkne Inese Andruškeviča. Viņa piebilst, ka pēc 9. klases bijusi doma turpināt izglītību pilsētā, taču vecāki nostājušies pret – ērtāk un finansiāli izdevīgāk šķitis palikt mācīties dzimtajā pagastā. Cits stāsts ir Ineses klasesbiedram Robertam Ginteram. Viņš uz Vircavas vidusskolu dodas no Jelgavas un priecājas, ka pie viena izdosies iegūt arī profesionālo izglītību. «Šī ir ļoti laba iespēja. Profesija patīk – jau no bērnības taisu ēst. Apvienot mācības nav grūti. Pēc beigšanas domāju meklēt darbu kādā kafejnīcā vai restorānā,» min Roberts. 


Duālā izglītība iespējama arī vidusskolā 
Iespēja Vircavas vidusskolas audzēkņiem vienlaikus apgūt profesiju Zaļeniekos otro gadu gan ir tikai mēģinājuma statusā, jo pagaidām šādam apmācības modelim trūkst dokumentāla pamata. Abu izglītības iestāžu vadība cer, ka drīzumā tas atrisināsies. «Profesionālajā izglītībā duālā izglītība tiek akceptēta. Kāpēc arī vidusskolēni savā brīvajā laikā nevarētu apgūt profesiju? Viņi jau ir lieli bērni, kuri var mācīties 40 stundu nedēļā,» spriež Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho. Viņa vērtē, ka vircavnieki, lai arī nav viegli, ar teorētisko un praktisko mācību slodzi tiek galā labi. Turklāt vasarā viņiem paredzēta prakse pie darba devēja.
Daudz veiksmīgāk profesionālās izglītības modeli vidējā izglītībā iedzīvinājusi Kalnciema pagasta vidusskola. Jau 15. gadu sadarbībā ar «Burda Rīga» šūšanas skolu vidusskolēniem pasniedzējas Jeļenas Lugiņinas vadībā dota iespēja trīs gadu laikā iegūt šuvēja kvalifikāciju (ja viņi veiksmīgi nokārto diplomdarbu). Šajā mācību gadā fakultatīvi programmu apgūst trīs no astoņiem 10. klases, četri no deviņiem 11. klases un četri no trīspadsmit 12. klases skolēniem. Viņi gan atzīst, ka vairāk mācās sev, nevis, lai strādātu šajā profesijā. Tomēr, ja «visi striķi trūks», varēs palikt vietējā šūšanas uzņēmumā. Šo gadu pieredze liecina, ka to izmantojuši daudzi šūšanas programmas apguvēji, novērojusi J.Lugiņina. Jāpiebilst, ka šūšanu Kalnciemā apgūst arī vairāki zēni. «Gribēju pamēģināt, ko tās meitenes šuj, un neko – mācos jau otro gadu. Šķiet interesanti. Tomēr nedomāju ar šūšanu saistīt savu dzīvi,» stāsta 11. klases audzēknis Sandis Bondarevskis. Līdzīgi kā citi viņa skolasbiedri Sandis izvēli par labu Kalnciema pagasta vidusskolai izdarījis, jo tā atrodas tuvu mājām, pazīstami skolotāji un klasesbiedri, kā arī tāpēc, ka vēl nav skaidri nākotnes plāni. Ja vidusskolu Kalnciemā likvidētu un piedāvātu doties uz kādu reģionālo skolu, kalnciemnieki drīzāk izvēlētos izglītības iestādi Rīgā. ◆ 

Gaidām skaidrību
Daiga Podkalna, Līvbērzes vidusskolas direktore
◆ Vidējo izglītību mūsu skolā apgūst 24 skolēni. 10. klasē mācās seši, 11. – desmit, bet 12. klasē astoņi audzēkņi. Daļa palikusi vidusskolā sociālu apsvērumu dēļ, jo ģimenes budžetam tas ir pārāk liels slogs laist bērnu pilsētas skolā. Ņemot vērā nelielo skolēnu skaitu, ir diezgan skaidrs, ka ilgi mums tā neļaus turpināt. Jau patlaban finansējums ir diezgan mazs. Tāpēc ļoti gaidām, kad valsts līmenī skaidri pateiks, kāds īsti ir attīstības plāns. Ja notiks pāreja uz reģionālajām vidusskolām, ceram, ka to nepateiks pēdējā brīdī un atļaus tiem, kas iestājušies mūsu vidusskolā, to arī pabeigt. No otras puses, jau patlaban ir finansiāli ļoti sarežģīti atsevišķos vidējās izglītības mācību priekšmetos nodrošināt skolotājus, kuri brauc pie mums no pilsētas. Tomēr es negribētu piekrist, ka laukos izglītības līmenis ir ļoti zems. Mēs netiekam vērtēti kopā ar pilsētas ģimnāzijām, bet savā grupā, īpaši humanitārajos priekšmetos, esam virs vidējā rezultāta valstī. Vairāki mūsu absolventi veiksmīgi turpina studijas gan Stradiņa universitātē, gan LLU. Esam apsvēruši arī iespēju piedāvāt mūsu vidusskolēniem apgūt profesiju, taču, piemēram, līdz Zaļeniekiem ir tālu. Turklāt visi negribēs mācīties vienu profesionālās izglītības programmu.